"Respektējiet dzīvnieku ğimenes!" Dzīvnieku sargātāji uzrunā sabiedrību

© Ekrānšāviņš no video

Sākoties siltākiem laikapstākļiem, iedzīvotāji, protams, steidz sakopt pagalmus. Tiesa, biedrība "Dzīvnieku Policija" aicina cilvēkus tomēr aizdomāties un neaizrauties ar pērno lapu kaudžu dedzināšanu.

"Ir mazuļu laiks! Lūdzu lieciet mieru pērno lapu un zaru kaudzēm līdz pat Jāņiem, ja tādas palikušas jūsu īpašumā. Mēğinājums aizdedzinot likvidēt pērno gružu/lapu kaudzi kādā vasarnīcas teritorijā ir ļoti bēdīgi beidzies ežu ğimenītei: vairāki mazuļi sadeguši... Vai ežu māte spēs attapties un kaut kur cilvēku prāt radītā drošībā izauklēt palikušos mazuļus, rādīs laiks..." teikts Dzīvnieku Policijas publikācijā sociālajā tīklā facebook. "Lūdzu pēc iespējas netraucējiet un respektējiet jebkuras dzīvnieku ğimenes mazuļu laikā."

Tāpat atgādinām, ka Latvijā joprojām ir aizliegta arī kūlas dedzināšana.

Tā apdraud cilvēku īpašumus, veselību un dzīvību. Kūlas dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai, iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus un sīkdzīvniekus, putnu ligzdas. Vislielākais ļaunums tiek nodarīts, dedzinot kūlu lielās platībās un vēlu pavasarī vai pat vasarā, kad ir pamodušies gandrīz visi dzīvnieki, izveidotas putnu ligzdas, sadētas olas. Turklāt dedzinātas tiek arī putniem nozīmīgās mitrās pļavas, ezeru un upju palienes. Kūlas dedzināšana samazina sugu daudzveidību, un tā vienkāršojas.

Dedzināšanas rezultātā virsroku gūst dažas bieži sastopamas graudzāles ar stipru sakņu sistēmu, kas sāk dominēt agrākās sugu daudzveidība vietā. Tās rezultātā izzūd retās vai tikai dabiskiem zālājiem raksturīgās sugas, bet dedzināšana, sadegot organiskajām vielām, rada arī mēslošanas efektu, kas dabiskai pļavai nav vajadzīgs.

Dīvaini

Pagarināts laiks kosmosā nav gluži nekaitīgs cilvēka ķermenim. Radiācija, izmainīta gravitācija, miega zudums var nopietni ietekmēt astronautu spējas. Daži pat tiek hospitalizēti pēc atgriešanās uz Zemes. Nelielām kļūdām kosmosā var būt postošas ​​sekas, tāpēc ir svarīgi zināt, kā šīs spriedzes var ietekmēt astronauta kognitīvās funkcijas, vēsta “Popular Science”.

Svarīgākais