Rīdzinieki pret vienas no senākās koku alejas likvidēšanu pilsētā

© Ekrānuzņēmums no Facebook

Čiekurkalna rajona iedzīvotāji Rīgā ar sociālo tīklu palīdzību aicina cilvēkus piedalīties publiskajā apspriedē un iebilst pret liepu alejas izciršanu saistībā ar Brasas pārvada pārbūvi.

"Čiekurkalna alejai, kuru grasās izcirst Brasa tilta remontētāji, parasti traucos garām ar divriteni. Jūnijā un jūlija sākumā tas ir īpaši jauki, jo gaisā virmo liepziedu smarža.

Aizvakar aizkāpām un lēnām izpētījām. Aleja ir nesabojāta, spēcīga, neskarta un veselīga, kokiem ne vairāk kā 100 gadu, kas liepām ir agras jaunības dienas.

Liepas dzīvo līdz 700 un vairāk gadiem. Aleja stādīta Brāļu kapu virzienā veidojot gatvi gar senāko, pirmspārbrauktuves ielu, kas veda uz Meža kapiem. Tajā ir 29 koki un tā ir viena vēsturiskajām Rīgas pilnajām, apbusējām alejām.

Ekrānuzņēmums no Facebook

Ir visai skaidrs, ka risinājumu var atrast, vietas ir pietiekoši un koki nav jācērt. Vienkārši ir jālieto galva. Viedokli par alejas izciršanu var (un vajag) izteikt. Atbalstam Šreienbuša / Čiekurkalns ! Atbalstam kokus Rīgā! https://www.eriga.lv/ " aicina iedzīvotāja.

Ieraksta komentāros cilvēki pauž nosodījumu par plāniem liepas nocirst. Vietējo vecvecāki šos kokus ir stādījuši un netālu no tiem dzīvojuši.

Jau vēstīts, ka Rīgas domes Satiksmes departaments aicina sabiedriskās apspriešanas laikā rīdziniekus paust viedokli par plānoto 28 liepu likvidēšanu pie Brasas pārvada.

Rīgas pilsētas būvvalde līdz 15.aprīlim ir izsludinājusi sabiedrisko apspriedi par ieceri Gaujas un Miera ielas apkaimē likvidēt 28 liepu aleju. Šādas izmaiņas iecerējis Satiksmes departaments, kas patlaban veic Brasas pārvada pārprojektēšanu.

Lai gan departaments vietā sola iestādīt 26 Latvijas dižliepas, šī iecere jau izpelnījusies nosodījumu no vietējo iedzīvotāju puses. Čiekurkalna apkaimes biedrība savos sociālo tīklu profilos aicina iedzīvotājus iesaistīties apspriedē un norāda, ka kategoriski iebilst pret koku nozāģēšanu. Biedrība norāda, ka liepām ir vairāk nekā 85 gadi un uzskata. Tā arī uzskata, ja tilta estakāde ir jāpaplašina, to var izdarīt uz otras tilta puses rēķina.

Tikmēr Satiksmes departamenta pārstāve Ilze Dimante norāda, ka tilta pārprojektēšanas laikā nolemts pārvadam Brīvības gatves pusē izbūvēt četrus metrus platu velojoslu, bet otrā pusē - pusotru metru platu gājēju ietvi.

Sabiedriskās apspriešanas mērķis ir noskaidrot vietējo iedzīvotāju vēlmes un nepieciešamību. Ja apspriedes laikā iedzīvotāji uzskatīs, ka tilta modernizācijas laikā veloinfrastruktūras izbūve vai iekļaušana kopējā satiksmes infrastruktūrā nav nepieciešama, būvprojekta autoriem būs jāmeklē citi risinājumi, sacīja Dimante.

Viņa skaidroja, ka projekts paredz četrus metrus platu brauktuves joslu, ņemot vērā to, ka esošā pārvada gabarīti neatbilst mūsdienu prasībām un valstī noteiktajiem būvniecības standartiem, kā arī to, ka diennaktī to šķērso līdz 34 000 transportlīdzekļu, no kuriem 2500 ir kravas transportlīdzekļi, bet 400 - autobusi un tramvaji. Dimante uzsvēra, ka Brasas pārvads ar tām piegulošajām ielām pilda būtisku savienošanas funkciju, tādēļ modernizācijas laikā to plānots paplašināt par vairāk nekā metru.

Svarīgākais