Liepājniece stāsta par darbu morgā Itālijā

Attēlam ir ilustratīva nozīme © AFP/SCANPIX/LETA

Ja vēl pirms dažiem mēnešiem varēja teikt, ka koronavīrusa Covid-19 epicentrs ir Ķīna, tad nu lielākā uzmanība pievērsta ITālijai un Spānijai, kur ik dienas no Covid-19 izraisītās saslimšanas nomirst vairāki simti cilvēku. Liepājniece, kura Itālijā mīt jau vairākus gadus, pastāstījusi par darbu slimnīcas morgā.

Liepājniece Laura strādā Parmas slimnīcā Itālijā. Lai gan sīkākas detaļas par darbu tur viņa nedrīkst sniegt, viņas ieskats vispārējā situācijā liek apzināties, cik situācija tiešām ir nopietna.

Sarunā ar laikraksta "Kurzemes vārds" žurnālisti Agnesi Kuplēnu viņa atklājusi, ka katru dienu liepājniece slimnīcā reģistrē apmēram 40 miršanas gadījumus, no tiem vismaz 39 pacientiem nāve iestājusies no Covid-19 radītajām sekām un tikai vienam nāvi izraisījusi kāda cita kaite.

“Vispār man pienācās atvaļinājums, bija jau biļetes lidojumam uz Latviju, bet vienā dienā viss sagriezās kājām gaisā - robežas slēgtas, vīrusa izplatība nekontrolējama, izsaukums atpakaļ uz darbu… tikai šoreiz ne pašā slimnīcā, bet slimnīcas morgā.” stāsta Laura.

Darbs morgā ir ļoti smags, jo mirušie ir jāliek maisos un jāizsniedz apbedīšanas birojiem, kas viņus iezārko un ved tālāk. “Morāli tas ir ļoti smagi, bet nu jau sāku pierast, tāpat fiziski esmu izmocīta, sāp mugura,” stāsta liepājniece.

No Covid-19 mirušos morgā neģērbj, zārkus vaļā never un tuviniekiem nav iespēju no viņiem atvadīties. Līķus glabā cinkotā zārkā vai kremē. Sekcijas arī netiek veiktas.

Laura arī neslēpj, ka nācies atvadīties no mediķiem, kuri gājuši bojā Covid-19 izraisītās saslimšanas dēļ. " “Mūsu slimnīcā kāds brīnišķīgs ārsts, tā ap sešdesmit gadu vecs, nomira trīs dienu laikā. Dakteriem un māsiņām jāstrādā speciālajos aizsargtērpos, sejas maskās un dubultcimdos. Mums morgā ir auksti, tāpēc ir vieglāk izturēt šos kostīmus, bet nodaļās strādājošie izjūt diskomfortu. Tas tiešām nav viegli, arī man grūti elpot maskā visu dienu, bet nav variantu," saka Laura.

Visā pasaulē koronavīrusa pandēmijā miruši vismaz 45 719 cilvēki, tai skaitā 33 235 Eiropā, liecina ziņu aģentūras AFP trešdien līdz plkst.22.00 apkopotā oficiālā informācija.

187 valstīs un atkarīgajās teritorijās kopš epidēmijas sākuma ir oficiāli diagnosticēti vairāk nekā 905 580 infekcijas gadījumi, vairāk nekā puse no tiem Eiropā - 490 484.

Pēdējās diennakts laikā saskaņā ar AFP informāciju ir reģistrēti 4708 jauni nāves gadījumi un 77 241 jauns infekcijas gadījums. Visvairāk jauno nāves gadījumu pēdējā diennaktī reģistrēts ASV - 1036, Spānijā - 864, un Itālijā - 727.

Itālijā no Covid-19 miruši 13 155 cilvēki, Spānijā - 9053, ASV - 4476, Francijā - 4032, Ķīnā - 3312.

ASV ir apstiprināti 203 608 inficēšanās gadījumi, Itālijā - 110 574, Spānijā - 102 136, Ķīnā - 81 554, Francijā - 56 989.

ASV un Kanādā reģistrēti 213 134 inficēšanās un 4587 nāves gadījumi, Āzijā - 110 570 inficēšanās un 3942 nāves gadījumi, Tuvajos Austrumos - 59 541 inficēšanās un 3160 nāves gadījumi, Latīņamerikas un Karību jūras reģionā - 20 083 inficēšanās un 538 nāves gadījumi, Āfrikā - 6198 inficēšanās un 223 nāves gadījumi, Okeānijā - 5579 inficēšanās un 24 nāves gadījumi.

Kopš otrdienas vakara par saviem pirmajiem nāves gadījumiem no Covid-19 ir paziņojušas Botsvana, Kongo, Omāna, Salvadora, Senegāla un Slovākija.

Dīvaini

Zinātnieki, iespējams, ir atklājuši kādu maz ticamu sabiedroto cīņā pret plastmasas atkritumiem un tas ir mazais miltu tārps. Pētnieki atklāja, ka "Alphitobius" ģints vaboļu kāpuri, kas izcēlušies Āfrikā, bet mūsdienās ir jau plaši izplatīti uz visas planētas, var patērēt un noārdīt plastmasu, ziņo portāls “Live Science”.

Svarīgākais