Viens no tālākajiem repatriācijas avioreisiem Rīgā ieradās sestdien – ar to no Stambulas Rīgā atgriezās daļa Āzijas valstīs bijušo mūsu valsts iedzīvotāju. Starp viņiem bija arī TV3 žurnāliste Natālija Valdniece, kura taisnā ceļā no lidostas devās pašizolācijā, vēstīja TV3 raidījums "900 sekundes".
Natālija stāsta, Stambulas lidostā, kurā no Āzijas un Āfrikas valstīm sestdien ielidoja Latvijas valstspiederīgie, lai pēcāk tiktu uz repatriācijas reisu, valda miers un klusums.
"No šā klusuma pārņem dīvaina sajūta - lidosta, kura mēneša laikā spēj pieņemt 12 miljonus pasažieru, gandrīz tukša. No 130 reisiem, kam bija jānotiek tuvāko 10 stundu laikā, tikai 15 netika atcelti un viens no tiem plānoja doties uz Rīgu," stāsta Natālija.
Natālija pirms divām nedēļām ar draugiem aizlidoja uz Indonēziju, Bali salu. Tad nekas neliecināja, ka jau pēc nedēļas Latvija slēgs savas robežas. To viņai apstiprina arī citi ceļotāji - ja zinātu, ka tas notiks, nebrauktu prom. Katram ir savs stāsts, kā ir tikuši līdz repatriācijas reisam. Evija un Agris ar diviem bērniem uz Bali brauca atpūsties un nevarēja iedomāties, ka būs jādomā, kā ātrāk tikt mājās.
“Bija neziņa lielāka uz vietas un no tās neziņas doma bija tāda, ka vairs nepaspējām līdz 17. datumam uz Rīgu nekādi vairs, gaidām tad aprīļa vidu. Doma bija, ka varēs pārcelt uz mēnesi, bet nezinājām, vai pēc mēneša kas mainīsies,” stāsta Agris Raciborskis, kurš atgriežas no Bali.
Šim viedoklim piekrīt arī citi ceļotāji. Visi aptaujātie uz repatriācijas reisu ieradušies saka, ka, kopš ieradušies Stambulā, jūtas drošāk un saņemts arī atbalsts no Ārlietu ministrijas.
“Sajūta tiešām tāda, ka rūpējas. Un mans draugs zvanīja uz Spāniju, lai noskaidrotu, tur attieksme bija krietni ne pretimnākošāka. Tā kā maza Latvija par saviem cilvēciņiem rūpējas labāk,” uzskata Nika Brēdika, kura atgriežas no Kubas.
“Jā, informācija bija, bet šie reisi bija pārāk vēlu apstiprināti no Turcijas puses, līdz ar to laicīgāk nopirkām biļetes uz Viļņu, nevis “pa taisno” uz Rīgu, un šeit, Stambulā, izdevās biļetes samainīt uz Rīgas reisu. Ārlietu ministrija ļoti palīdzēja ar informāciju. Jo cēla telefonu arī naktī pēc Latvijas laika un visu izskaidroja,” piebilst arī ceļotājs Mārtiņš Amatnieks.
Ceļotāji atzīst, ka viss notika tik strauji, ka grūti bija saprast, pirkt citas biļetes, nepirkt. Kur palikt ir drošāk - Bali salā vai doties uz Stambulu, riskējot iestrēgt tur vai pa ceļam kādā citā lidostā.
“Nevarēja saprast, kādas lidmašīnas lidos, kādas nelidos. Paldies Ārlietu un Satiksmes ministrijai, ka ir dabūtas atļaujas reisam uz Rīgu, bet uzzināt, kurš no reisiem, kuri ik pa laikam parādās vai pazūd, bija ārkārtīgi sarežģīti. Tāpēc ļoti daudzi neatlidoja laikus uz Stambulu,” zina stāstīt Gatis Kurzemnieks.
Sagaidot repatriācijas reisu, daļa Latvijas iedzīvotāju bija maskās un cimdos.
Atlidojot uz Rīgu, ceļotājus sagaidīja mediķi spectērpos un vairākas personas arī devās pārbaudīties. Tomēr vairums devās mājās - aptaujājot ceļotājus, visi uzrunātie atzina, ka plāno godīgi ievērot pašizolāciju.
