Meteorologs Toms Bricis ne reizi vien izteicies, ka ir skeptisks par dabas vērotāju prognozēm, kurās teikts, kādi laikapstākļi gaidāmi tuvākajā laikā Latvijā. Arī šoreiz viņš paskaidrojis, kāpēc, piemēram, nevar ticēt, ka laikapstākļi 25.novembrī parāda, vai šogad gaidāma barga ziema.
"25. novembris, Katrīnas diena bija ar salu. Tas nozīmē, ka arī ziema būs auksta. Izrādās gan, ka divas bargākās pēdējās desmitgades ziemas Katrīnai nebija izdevies prognozēt," tā savā stāstījumā par laikapstākļiem ziemā norāda T.Bricis, kurš arī uzsver, ka, piemēram, divas bargākās pēdējās desmitgades ziemas pēc laikapstākļiem Katrīnas dienā neviens neparedzēja.
Apskatot pēdējo desmit gadu arhīvus par laikapstākļiem ziemā jāatceras, ka stiprākais sals un snigšana piedzīvoti 2009. un 2013.gadā. Piemēram, 2009.gadā Kolkā bijusi pat vienu metru bieza sniega sega.
Runājot par ilgtermiņa prognozēm, T.Bricis atgādina, ka Latvijā ir pārāk haotiski laikapstākļi, lai pēc vienas dienas vispār varētu veidot kādas ilgtermiņa prognozes.
Jau vēstīts, ka pirms nedēļas laika zīmju vērotājs V.Bukšs prognozēja, kad Latvijā gaidāms -27 grādu sals.
"Šogad rudens ir bagāts ar miglainām dienām Tātad sniegs ziemā būs un vairāk kā iepriekšējās ziemās. Savukārt pērkons, kas bija oktobrī un salīdzinoši siltā Mārtiņa nedēļa (4. līdz 10. novembris) nozīmē, ka ziemā stiprāka sala dienas mīsies ar īslaicīgiem atkušņiem. Ticējums vēsta, ja Mārtiņu nedēļā ūdensputni pa ūdeņiem peras, tad jau Andrejos (30. novembris) un Ziemassvētkos, tie pa ledu slidināsies. Rādās, ka šogad Ziemassvētki būs balti un ar nelielu salu, bet laikā pēc Zvaigznes dienas (6. janvāris) var sagaidīt arī stiprāku salu. Ar aukstuma viļņiem dažviet temperatūra var nokrist līdz mīnus 27 grādu atzīmei pēc Celsija. Arī sniegs vairāk vai mazāk varētu noturēties līdz Lieldienu nedēļai (5. līdz 12. aprīlis)," liecina laika zīmju vērotāja prognozes.
