Kāda aculieciniece dalījusies ar fotogr;afiju, kurā redzams visai uzjautrinošs skats pēc tās sauktās Halovīna nakts Preiļos.
Tā kā Halovīnu naktī, ko vairāk svin ASV un Rietumeiropā, pēc ticējumiem no tumsas aizsega iznāk dažādi mošķi un raganas, tad izskatās, ka tie "paviesojušies" arī Preiļos - kāds jokdaris kādā autostāvvietā, vietās, kur paredzēts novietot auto, nolicis divas slotas.
View this post on Instagram
Kā zināms no fantāziju pasaules, ar slotām pārvietojas raganas, kurām, kā izrādās, pa laikam arī nepieciešams "noparkoties".
Halovīnu atzīmē 31. oktobrī un šogad tas ir iekritis ceturtdienā.
Halovīns ir cēlies no seno ķeltu svētkiem Samhain, kad viņi šajā dienā atzīmējuši gada tumšās puses iestāšanos. Ķeltu priesteri šajos svētkos dedzinājuši ugunskurus, kuros ziedojuši dažādus upurus nāvei. 8. gadsimtā Pāvests Gregorijs III pasludināja 1. novembri par Visu svēto dienu un šī diena iekļāva sevī ķeltu svētkus. Pirmssvētku vakars (31. oktobris) kļuva pazīstams kā Visu svēto dienas priekšvakars jeb Halovīns.
Latviešiem šie svētki izpaužas kā veļu laiks, kas ilgst no Miķeļiem līdz Mārtiņiem (no 29. septembra līdz 10. novembrim). Kā vēsta portāls "Par kultūru", senie latvieši ticēja, ka veļu laikā aizgājušo senču gari , kurus dažādos novados sauca par veļiem, velēniešiem, iļģiem, ķauķiem, vecajiem un citos vārdos, nāk ciemoties pie dzīvajiem, lai satiktos ar dzīvajiem dzimtas pārstāvjiem. Ļaudis teicās redzējuši veļus kā miglu, kā kamolus veļamies. Veļu laikā nedrīkstēja dziedāt, bija jāuzvedas klusi. Ļaudis vakarēja, strādāja klusus darbus, minēja mīklas. Mielastu veļiem izlika istabā, saimniecības ēkās, arī kapsētā vai pie kāda ozola. Mirušo dvēseļu mielošana. Tika Mielotas senču dvēseles, kurām līdz, zināms, varēja nākt arī citi veļi. Mielošana notika rijās, pirtīs, kūtīs, arī citās klusās vietās. Ēdienus nesis parasti pats saimnieks.