Aleksandrs Ronis ir 22 gadus vecs jaunietis, kurš no bērnības piekalts ratiņkrēslam. Tomēr viņš vēlas dzīvot pilnvērtīgi un kādu dienu sēsties pie auto stūres. Diemžēl sapni liedz īstenot nesakārtotā valsts sistēma, vēstīja raidījums "Degpunktā".
Aleksandrs piekalts ratiņkrēslam pēc tam, kad pakļuva zem vilciena. Neskatoties uz pārciestajām grūtībām, savos 22 gados puisis jau sasniedzis daudz. Dzīvojot sociāli aktīvi un nodarbojaties ar sportu, Aleksandrs iekļuva Latvijas sēdvolejbola izlases sastāva, ir filmējies kino, kā arī regulāri tiek aicināts vadīt dažādas motivējošas lekcijas jauniešiem un pieaugušajiem.
Aleksandram ir arī darbs, kadru dienu no mājām Jelgavā viņš ar vilcienu brauc uz galvaspilsētu. Vīrietis jau sen sapņo par iespēju tikt pie autovadītāja tiesībām, lai atvieglotu pārvietošanos.
\Ceļā uz tik svarīgo dokumentu iegūšanu puisim finansiāli piepalīdzēja darba dēvējis. Tāpat viņš aprīkoja darba mašīnu ar speciālām iekārtam, lai Aleksandrs varētu patrenēties.
“No sākuma es nokārtoju teoriju autoskolā Rīgā. Pēc tam es aizgāju likt braukšanu uz Jūrmalas profesionālo vidusskolu - tā ir vienīgā mācību iestāde, kur invalīdi var apgūt tiesības. Mums Latvijā ir tikai viena autoskola, kur ir oficiāls pielāgotais transportlīdzeklis cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Viņiem bija tikai viens instruktors, kurš ilgstoši strādājis. Šovasar viņš tieši izdomājis iet prom no darba,” stāsta Aleksandrs.
Kad Aleksandram paziņoja neiepriecinošo vēsti, viņš painteresējas, vai apmācības varēs turpināt kāds cits, taču diemžēl aizstājēja gluži vienkārši nav. Puisis piebilst, ka bez viņa rindā uz apmācībām ir vēl vairāki citi cilvēki ar īpašām vajadzībām, taču iestāde fiziski nevar viņus pieņemt darbinieku trūkuma dēļ.
Pēc atkārtotajiem zvaniem un skubināšanas, oktobra beigās process tomēr izkustējies no vietas. Pats mācību iestādes direktors, saprotot neērto situāciju, atjaunoja savu instruktora sertifikātu. Tagad klienti, kuri gaidīja praktisko braukšanu, var atsākt mācīties.
Problēma slēpjas speciāli apmācīta personāla trūkumā, jo atbalsts valsts līmenī nemaz nav tik liels, lai dotētu vai kā stimulētu komercuzņēmumus pārbūvēt automašīnas un apmācīt invalīdus. Uzņēmumiem tas nav izdevīgi, turklāt šādam darbam ir nepieciešamas speciālas zināšanas, un jābūt citai pieejai.
Vienīgā mācību iestāde, kas piedāvā šādu iespēju ir Jūrmalas profesionālā vidusskola, kas ir valsts iestāde. Tās pārstāvji apstiprina, ka saskārušies ar vairākām grūtībām, bet galvenā ir kvalificētu speciālistu trūkums, taču šobrīd situācija jau tiek risināta.
