Kāda ārste soctīklos dalījusies ar kāda četrus mēnešus veca pacienta pieredzi, kura biežā atrašanās šūpuļkrēsliņā radījusi problēmas bērniņa attīstībai.
"Mazajam 4 mēneši, uz muguras guļ simetriski, bet nelabprāt, pleci uzrauti, plaukstas dūrītēs un, jā, mantas netver! Uz vēdera vājš apakšdelma balsts un slikta galvas kontrole, kā arī izrāda tādu pašu neapmierinātību kā esot uz muguras. Kāpēc mazais ir mierīgs un ar dzīvi apmierināts, tikai esot kādam rokās? Mamma jau kopš dzimšanas bija mazajam iegādājusies šūpuļkrēsliņu, jo dzirdējusi daudz labas atsauksmes un tas ļoti atvieglo mammām dzīvi! Viss atbilda aprakstam (gan par krēsliņu, gan problēmu cēloni)! Mamma sajūsmā, bērns laimīgs! Tiek likts tikai krēsliņā, kur mazajam ļoti paticis un, protams, (ko tad ne, ka tik mazais laimīgs un apmierināts!) uz zemes tas nav ticis likts, jo ja jau nepatīk, tad nav labi. Mamma bija ļoti pārsteigta par maniem vārdiem, ka :”Bērna normāla psihomotorā attīstība NEVAR notikt šajā krēsliņā!”, " teikts ierakstā.
Ārste uzsver, ka mazuļi ir jāliek uz zemes, jo krēsliņā nav iespējama normāla attīstība, ko veicinā brīva kustēšanās: "Šobrīd mazais un mamma šķir jaunu lapu grāmatā - attīstība uz zemes (par kuru vismazākā sajūsmā ir mazais vingrotājs, viņam mana ideja par šo posmu nemaz neiet pie sirds), jo, protams, darbs ir grūts un prasa daudz pacietības, laika un spēka - gan vingrotājam, gan mammai. Es no sirds turu īkšķus, lai viss izdodas!"
Ieraksts izpelnījies plašu uzmanību un komentāros māmiņas dalās savā pieredzē. Tomēr viedokļi dalās par šupuļkrēsliņa vainu. Māmiņas norāda, ka galvenais ir laika limits, ko bērniņš tajā pavada. "Kēsls jau nav slikts. Man dvīnisiem arī viņi ir. Morāle jau tajā, ka bērns “dzīvoja” tur. Tas būtu tas pats, ja bērns dzīvotu visu laiku autokrēslā, ķengursomā u.tml. Krēsls tiešām ir fantastisks- varu teikt to labāko," teikts kādā komentārā.
Jau informējām, ka nesen kāds sautraakts siedzīvotājs brīdināja bērnudārza Baložos vecākus par agresīvu izturēšanos pret bērniem, kad skolotāja rājieni bija dzirdami pat no ielas.
