Sociālajos tīklos Marika dalījusies ar pieredzi Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) zvanu centrā, kur viņa iepazinusi dienesta darbu un ikdienu. Sieviete dalījusies ar svarīgām atziņām, kuras būtu jāliek aiz auss ikvienam!
"Tā sagadījās, ka man bija iespēja praksi NMP nostrādāt zvanu centrā pie 113 dispečeriem, mēģinot apgūt šī darba specifiku. Jāsaka - tā ir vesela jauna pasaule, ko iepazinu!
Apbrīnojami cilvēki te strādā, kas 24 stundas diennaktī ir gatavi pieņemt izsaukumus. Sēžot un gaidot zvanu, nekad jau nezini, kas būs zvanītājs un kāds būs izsaukums. Un tā 24 stundu gara maiņa.
Vai būs piezvanījis tantuks, kam paaugstinājies asinsspiediens, vai mamma, kas lūgs konsultāciju par bērnu, vai arī kāda ārkārtas situācija, kad jāziņo gan glābējiem, gan policijai.
Zvana arī cilvēki alkohola reibumā, kas lamājas, kad grūti saglabāt pacietību pat pieredzējušām un pacietīgām dispečerēm. Gadās arī pa kādam ārzemniekam, kad jāspēj pārslēgties uz svešvalodu un noskaidrot kur un kas noticis.
Zvana nopietnu trauma gadījumos, kad nepietiek tikai pieņemt izsaukumu , bet svarīgi arī sniegt ieteikumus, ko darīt, lai atvieglotu situāciju, un ko nedarīt, lai nepasliktinātu situāciju. Ja agrāk pat neaizdomājos, kas pieņem šādus izsaukumus, tad tagad pārliecinājos, ka te jābūt cilvēkiem ar medicīnas izglītību, lai spētu ātri izvērtēt stāvokļa nopietnību. Ne velti te darbiniekiem ik gadu tiek rīkotas zināšanu pārbaudes medicīnā, kā arī dzimtās zemes ģeogrāfijā.
Ko es gribētu ieteikt cilvēkiem, kas zvana uz 113 Neatliekamo medicīnisko palīdzību. Lai cik traģiska ir situācija, lai cik satraukušies esat, lūdzu, saņemieties un skaidri nosauciet adresi! Jo ātrāk un skaidrāk nosauksiet, jo ātrāk tiks pieņemts izsaukums. Jo neskaidrāk, jo ilgāk laika tas prasīs.
Nosauciet pilsētu un pagastu! Nav katrā pilsētā vai novadā savu dispečeru, bet visi zvani pienāk centralizēti. Te “pie baltā veikala”, vai te “pie zaļās skolas” atrašanās vietu zina tikai vietējie. Tad nosauciet māju nosaukumu vai ielu, un mājas numuru, dzīvokļa numuru, ārdurvju kodu un stāvu! Mēģiniet nosaukumus izrunāt pēc iespējas skaidrāk, jo līdzīgi nosaukumi var būt dažādos pagastos dažādās Latvijas malās.
Atceros, cik skaidri kāds garāmbraucējs pieteica kādu ceļu satiksmes negadījumu vienā no Latvijas reģioniem. Bija cietuši četri cilvēki. Izsaukums tika pieņemts minūtes laikā un nodots brigādei. Tikmēr tika zvanīts glābējiem un policijai. NMP mašīna lauku apvidū notikuma vietā ieradās 12 min laikā, novērtēja situāciju uz vietas un izsauca papildus NMP brigādes. Savukārt, ja cilvēks šņukst, aizelsies un uztraucies kaut ko saka, tad visticamāk būs jāatkārto adrese vairākas reizes, kamēr to varēs pareizi saklausīt un pierakstīt. Šādi tiek kavēta izsaukuma pieņemšana un palīdzības sniegšana.
Ja kaut kas atgadās uz ielas pilsētā, tad var nosaukt tuvāko ielu, ar ko tā krustojas vai tuvāko sabiedriskā transporta pieturu, vai sabiedrisku ēku - veikalu, skolu un tamlīdzīgi. Tad dispečers mēģina to sameklēt.
Ja esat neapdzīvotā ielā, uz ceļa, mežā, ganībās, tad ļoti var noderēt GPS koordinātes. Tā reiz ļoti precīzi pēc koordinātēm tika pierakstīta adrese kādam ceļu satiksmes negadījumam.
Tālāk ir svarīgi spēt paskaidrot, kas noticis. Dažreiz tā gadās - palika slikti un cilvēks nespēj paskaidrot. Tomēr biežāk “palika slikti” ir saistīts ar kādām konkrētām sūdzībām. Sāpes - kurā ķermeņa daļā, vai pēkšņas, cik sen, kāds ir sāpju raksturs, vai izstaro uz citām ķermeņa daļām, vai saistītas ar traumu? Vai trūkst elpas, vai grūti elpot, vai pēkšņi, cik ilgi jau tā ir?
Ir bijuši daži gadījumi, kad cilvēki ir kavējušies saukt palīdzību tur, kur tā būtu bijusi jāsauc nekavējoši. Piemēram, cilvēks jau no agra rīta nerunā, neko nevar pateikt, piecelties no gultas, kas rada aizdomas par insultu, bet radinieki piezvana tikai ar pusdienlaiku, jo visu laiku esot “vērojuši”…
Vēl kāds gadījums, kad īsi pirms pusdienlaika saņēmām zvanu, ka cilvēks jau cienījamos gados no rīta neko nav ēdis un neēd. Labi, var jau pagavēt. Zvanītājs arī neko daudz vairāk nevarēja paskaidrot, tomēr iztaujājot radās aizdomas par insultu. Kad ieradās NMP brigāde, tad situācija bija tik kritiska, ka bija jāsauc palīgā pat reanimācijas brigāde, kas pacientu vēlāk nogādāja arī slimnīcā. Kāpēc ātrāk nav saukta neatliekamā palīdzība, zvanītājs tā arī nemācēja paskaidrot.
Tāpēc gribētu ieteikt ikvienam, kam mājās ir radinieki vai aprūpējamie cienījamos gados. Negaidiet tik ilgi! Ja pamanāt, ka cilvēka stāvoklis ir krasi pasliktinājies, radušās kādas insulta pazīmes - vienas ķermeņa puses paralīze vai jušanas traucējumi, paliek šķība seja, vairs nerunā vai nesaprot jūsu teikto, tad zvaniet nekavējoties!
Šad un tad gadījās zvani, kad pieteica dzemdības. Tomēr biežāk ik pa laikam gadījās zvani, kad cilvēki zvanīja un nebija droši, vai cilvēks vēl dzīvs vai miris.
Te nu gan gribētu rosināt tuviniekus nebaidīties un tomēr pieiet pie cilvēka un pārliecināties, vai viņš elpo, vai neelpo, vai ir pie apziņas, vai bezsamaņā. Vai tiešām jūsu mīlestība pret cilvēku, kas ir māte vai tēvs, vai kāds cits tuvinieks, nespēj pārvarēt bailes pieiet klāt? Iespējams, ātra rīcība - sirds masāžas uzsākšana, var glābt jūsu tuvinieku! Neprotat? Nezināt, kā un ko darīt? Nebaidieties - NMP speciālisti ir gatavi jums pa tālruni teikt priekšā, ko darīt, kamēr atbrauc NMP brigāde! Šādā situācijā jūsu rīcība var glābt tuvinieka dzīvību.
Tāpat svarīgi būtu pārvarēt bailes un pieiet klāt cilvēkam, par kuru nav skaidrs, vai ir pie samaņas, vai elpo. Ja nu ir droši redzams, ka cilvēks ir miris, tad nebūtu pareizi saukt NMP brigādi, kura, braucot pie jau miruša cilvēka, kavēs palīdzības sniegšanu tam, kam nepieciešams un vēl iespējams glābt dzīvību. Tad būtu jāsazinās ar ģimene ārstu vai ģimenes ārstu konsultatīvo dienestu.
Vēl kāds aspekts, ko pamanīju esot praksē 113 zvanu centrā ir otras neatliekamās palīdzības brigādes izsaukšana, lai palīdzētu nonest pacientu. Vai šāda medicīnas darbinieku izmantošana ir lietderīga? Vai te nevarētu talkā nākt kaimiņi, kaut vai garāmgājēji, kas palīdzētu pacientu nogādāt līdz medicīnas transportam?
Saku lielu paldies savām skolotājām - Andželai, Ingunai, Sandijai, Tatjanai, paldies par atbalstu un iedrošinājumu Anitai un Ivetai. Lai jums turpmāk mierīga dežūra!" pateicas Marika.
Kā norāda NMPD, ārkārtas tālruņa 113 dispečercentrā ik dienas saņem ap 1600-1700 zvanu. "Viens zvans ir viens stāsts. Ne katram ir pa spēkam ik dienu izdzīvot tik dažādos stāstus. Lepojamies ar mūsu Operatīvās vadības centra kolēģiem, kuri dara daudziem neredzamu darba daļu, bet tik nozīmīgu cilvēku dzīvību glābšanā," saka NMPD.
Uz NMP dienesta ārkārtas tālruni ‘113’ jāzvana situācijās, kad cilvēka dzīvība ir apdraudēta un neatliekamās medicīniskās palīdzības saņemšanā izšķirošas ir minūtes - ir gūta ļoti smaga trauma vai ir pēkšņa saslimšana un neatliekamā medicīniskā palīdzība nepieciešama nekavējoties.
NMP dienesta mediķi izsauc, ja:
