Kāda sieviete veikusi eksperimentu ar Latvijas aptiekās nopērkamu zivju eļļu. Viņa pārdūra zivju eļļas kapsulu un uzlēja uz putuplasta. Pēc neilga laika eļļa saēda putuplastu. Jautājums, kas notiek ar mūsu organismu, ikdienā lietojot šādu preparātu?
Savu eksperimentu veic arī raidījums "Bez Tabu." Tiek izvēlēts putuplasta gabals un piecas dažādas zivju eļļas. Viens pēc otra eksperimenta paraugi, šajā gadījumā zivju eļļas (visdažādākās konsistences), nonāk uz putuplasta gabala.
Kad uzklāšanas process pabeigts, sāk vērot zivju eļļas uzvedību. Pirmā pazūd kā nebijusi, otrā uzsāk reakciju, bet atlikušās trīs, tieši tāpat kā pirmā, nesatricināmā mierā ignorē putuplastu. Paiet vēl pāris minūšu, un vietā, kur uz virsmas nokļuva otrās zivju eļļas kapsulas sastāvs, putuplasts pazūd, un tā vietā izveidojas nedaudz putojoša, gļotaina masa.
Ar eksperimenta rezultātiem raidījuma veidotāji dodas uz Pārtikas un veterināro dienestu, jo tieši viņi uzrauga uztura bagātinātājus, tostarp zivju eļļu. Neko tādu līdz šim uzraugi nav redzējuši.
Eksperimentā otrā zivju eļļa ir reģistrēta un ir droši lietojama uzturā, tāpēc raidījuma veidotāji dodas pie ķīmiķa uz Rīgas Stradiņa universitātes Cilvēka fizioloģijas un bioķīmijas katedru.
"Tas, ka dažas zivju eļļas mēdz šķīdināt polimēru, bet dažas ne, liecina vienīgi par to, ka to ķīmiskā struktūra dažādajām omega taukskābēm, kas atrodas zivju eļļa, ir dažāda," pauž RSU Cilvēka fizioloģijas un bioķīmijas katedras pasniedzējs un ķīmiķis Eduards Baķis.
Bet dažāda reakcija eļļai ir tikai un vienīgi, saskaroties ar putuplastu. Tas nozīmē, ka tas ir tikai eksperiments, kas demonstrē to, kas notiek, saskaroties zivju eļļai ar putuplastu. Tam nav nekādas saiknes ar to, kā zivju eļļa reaģē cilvēka organismā.
