Gan jūras, gan okeāni ir piesārņoti ar kaitīgām vielām, kas uzkrājas arī zivīs. Kāda kvalitāte ir Latvijas veikalos nopērkamajām zīvīm, skaidrojis raidījums "Bez Tabu".
PVD pārstāvis Andris Vaiders informē, ka PVD liedzis uzturā lietot Baltijas jūrā zvejotu mencu aknas. Islandes un Norvēģijas mencu aknas neiesaka lietot uzturā grūtniecēm.
Arī lašu stāvoklis Baltijas jūrā esot sarežģīts, jo jūra ir piesārņota, tas ietekmē zivju piesārņojumu. PVD noteicis, ka veselus lašus var pārdot līdz 4,4 kilogramiem. Zivis, kuras ir smagākas, proti, līdz 6 kilogramiem, drīkst pārdot filejas veidā. Tā jāatdala no zivs vēdera, jo vēderā ir visvairāk tauku, bet kaitīgās vielas visvairāk uzkrājas taukos. Jo vecāka zivs, jo vairāk piesārņota.
Latvijas radio žurnālisti veikuši savu pētījumu, pārbaudot populārākās tirgū nopērkamās zivis: reņģes, pangasiju, lasi, mencu, mencu aknas, lai, veicot analīzes, noskaidrotu, kādas piesārņojošās vielas zivīs var atrast. Atklājās, ka zivīs joprojām sastopams “vēsturiskais” pesticīds DDT un dzīvsudrabs.
Analīžu rezultāti liecināja, ka nedz Atlantijas lasī, nedz pangasijā netika atrasts ne dzīvsudrabs, ne pesticīds DDT. Pesticīds DDT un dzīvsudrabs nedaudz parādījās mencās un reņģēs, taču visvairāk dzīvsudraba tika atrasts mencu aknu konservos, tomēr arī šis rādītājs pieļaujamo normu nepārsniedza.
PVD eksperts Andris Vaiders mierina, ka no nekaitīguma veselībai viedokļa ar tirdzniecības vietās nopērkamajām zivīm (gan savvaļā nozvejotajām, gan no audzētavām) viss esot kārtībā, tajās piesārņojums pieļaujamās normas nepārsniedz.
