LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens" iegādājās dažādus Latvijā nopērkamus vitamīnus – gan lētākus, gan dāgākus, kurus izpētīja konsultants imunologs Lauris Līcītis, un secināja – no aplūkotajiem vitamīniem daži ir tādi, kurus tiešām ir vērts lietot, bet ir arī parodijas par vitamīniem.
Lai vērtētu aptiekās pieejamo C vitamīna klāsu, "Aizliegtais paņēmiens" nopirka septiņus dažādu preparātu paraugus, ražotāji tiem - dažādi.
LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens" secina, ka visbagātākā C vitamīna deva no skatītā klāsta ir trijos preparātos, kuros tā koncentrācijas līmenis ir 1000 mg, bet tālākā izvēle grūta. Ja reiz kāds nolēmis tos lietot, tad pirmais, kam būtu jāpievērš uzmanība, ir aktīvās vielas koncentrācijas līmenis - jo augstāks, jo labāk.
Tāpat C vitamīnu gadījumā jāskatās, vai nav pievienots daudz citu un lieku vielu. Un ar tām - jo mazāk, jo labāk.
Vēl cenas faktors - ņemot vērā, ka iepakojumu lielumi atšķiras, "Aizliegtais paņēmiens" izrēķināja, cik maksā viena tablete. Vai nu par vienu tableti maksāt 45 centus, bet tā ir tīrāka no citām vielām, vai arī izvēlēties mazliet lētāku variantu, putot un šķīdināt, bet vienlaikus uzņemt dažādus aromatizētājus, sorbītu un kukurūzas cieti. Imunologs Līcītis sliecas labāk izvēlēties dārgāko.
Pārējos preparātos, kuros viena tablete maksā lētāk, zemāka ir arī C vitamīna deva - 400, 200, 180 mg. Vienā "konfekšu iepakojumā" C vitamīna ir gaužām maz - 25 mg. Tas nozīmē, lai vienā dienā sasniegtu 1000 mg devu, vajag apēst 40 šādas tabletes. Pārējais tur ir cukurs, glikoze un kartupeļu ciete. Droši var teikt - nav vērts tērēties, ja nu vienīgi gribas panašķēties, nevis uzņemt C vitamīnu.
Tātad, ja gribas dzert C vitamīnu, tad jāpievērš uzmanība tam, cik vispār tas tur ir.
Turklāt imunologs Līcītis iesaka izvēlēties nevis sintezētos C vitamīnus, bet dažādus variantus, kuros dominē, piemēram, mežrozītes un citi augi. Tie ir dārgāki, bet lielāka varbūtība, ka būs kāds labums un organismā tie iekļausies.
B grupas vitamīnu pārbaudē "Aizliegtais paņēmiens" orientējās uz vitamīnu B12 - kopumā vērtēti pieci paraugi.
20 mg vitamīna B12 vienā tabletē jau skan labāk, bet preparātu ar 500 mg B12 vienā tabletē nepārspēj neviens. Tas sanāk dārgākais no preparatātiem, bet deva ir daudz pamatīgāka.
Visbeidzot vitamīns D, kam ir piecu preparātu paraugi.
Tiek secināts, ka ar labu D vitamīna koncentrācijas līmeni ir tikai divi preparāti - vienā 75 mg, un tas ir dārgāks, otrā 50 - mg, un tas ir mazliet lētāks. Pārējie divas vai pat trīs reizes vājāki. Imunologs Līcītis uzskata, ka preparātu ar 20 mikrogramu koncentrāciju nav vērts pirkt vispār. Jo lielāka D vitamīna koncentrācija, jo labāk.
Pirmkārt, imunologs Līcītis aicina cilvēkus izvēlēties nevis dažādus vitamīnu kompleksus, kur katra no tā devām varētu būt niecīga, bet, ja pērk, tad pērk konkrētu vitamīnu ar pienācīgu tā devu.
Otrkārt, vitamīnu lietošanas laikā, un sevišķi tas attiecas uz vitamīnu D, tomēr sevi pamonitorēt, kas nozīmē pārbaudīt, vai pēc to lietošanas analīzes uzrāda kādu efektu. Jo var būt tā, ka konkrēto preparāta veidu organisms nepieņem.
Ir vēl dažas lietas, ko vērts zināt, pērkot vitamīnus aptiekā. Proti, atšķirībā gan no recepšu zālēm, gan bezrecepšu medikamentiem, kuriem valsts regulē uzcenojuma griestus, vitamīni lielākoties ir uztura bagātinātāju kategorijā. Tas nozīmē, ka aptieka kādu grib, tādu uzcenojumu liek. Cenas aptiekās var atšķirties, un, pirms ko pirkt, vērts apskatīties, vai blakus aptiekā nav lētāk.
