Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests ļāvis ielūkoties savā ikdienā, pastāstot par kādu vīrieti, kas ar ātrās palīdzības dispečeru atbalstu reanimējis savu sievu.
“Viņa tiešām neelpo? Pārliecinieties vēlreiz par to!” telefona klausulē skaidrā, skaļā balsī jautāja dispečercentra ārste.
Kā atklāj NMPD, jaunā sieviete pēc kritiena no liela augstuma gulēja uz grīdas bezsamaņā. Viņai blakus atradās vīrs, kurš apstiprināja, ka cietusī neelpo.
“Tā,” stingri sacīja dispečercentra ārste, “tagad mums ir jāstrādā kopā! Jums jāveic atdzīvināšanas pasākumi. Ātri taisām vaļā drēbes. Liekam plaukstas pamatni uz krūšu kaula vidus, spēcīgākā roka apakšā. Saāķējam pirkstus kopā un veicam sirds masāžu, iespiežot krūtis 5 centimetru dziļumā, šādā ritmā: viens, divi, trīs, četri, pieci, seši...”
“Turpinām! Es skatos, cik tālu ir brigāde! Viens, divi, trīs, četri, pieci, seši... Brigāde jau brauc! Turpinām ar taisnām rokām. Viens, divi, trīs, četri, pieci, seši, septiņi... piecpadsmit, sešpadsmit... trīsdesmit.”
Ritēja sekundes. Pagāja minūtes, bet dispečercentra mediķe nepagurusi turpināja skaitīt, ik pa laikam iestarpinot īsas frāzes ar mudinājumu nepadoties: “Ja atkal parādās elpošana, liekam uz sāna! Neapstājamies! Masējam! Viens, divi, trīs, četri, pieci, seši...”
“Masējam! Neapstājamies! Viens, divi, trīs, četri, pieci, seši... Kas tur notiek, runājat? Brigāde klāt? Nu, paldies, Dievam! Tad ļaujam mediķiem strādāt,” atviegloti uzelpoja dispečercentra mediķe, jo notikuma vietā jau atradās kolēģi, uz kuriem var paļauties.
Šajā gadījumā, pateicoties dispečercentra mediķes norādījumiem un vīra gatavībai veikt atdzīvināšanas pasākumus, sieviete izdzīvoja. Brigāde, ierodoties notikuma vietā pārņēma atdzīvināšanas pasākumus. Pēc neilga laika sieviete sāka elpot, atjaunojās sirdsdarbība. Viņa tika nogādāta slimnīcā.
