Bloga ''Mākoņoga'' un plānotāja "Cloudberry" autore, uzņēmēja Linda Ķuze vietnē Instagram pastāstījusi, kā mainījusies viņas dzīve pēc pirmā bērniņa nākšanas pasaulē un kā tikusi galā ar saviem jaunajiem pienākumiem.
"Kad ģimenē ieradās Lizete, mana pasaule sagriezās kājām gaisā. Bija gan laimes un aizkustinājuma asaras, gan asaras par to, ka jutos vientuļi, jo nepazinu nevienu māmiņu Siguldā, ar kuru padalīties savās sajūtās un iziet ratu pastaigās, vīrs turpināja strādāt tik pat daudz (un devās uz darbu jau pirmdienā), brīžiem sajutos viena, nebija neviena, kas mani palaistu brīvsolī, lai iegūtu tik ļoti vajadzīgo laiku sev. Bija dienas, kad jutos tā, ka mans ego ir iespundēts skapī un skrāpē tā sienas, bet bija arī tik pat daudz laimes un prieka par šo mazo sirsniņu," raksta Ķuze.
Pēc dažiem mēnešiem viņa sapratusi, ka pati nosaka, kāda būs viņas diena, ko kopā ar bērnu darīs, tādēļ daudz braukusi apkārt, iepazīstoties ar citām mammām. Kopš tā brīža viņas dienas kļuvušas piepildītākas.
Ķuze ilgi mēģinājusi vīru pierunāt nolīgt auklīti. "Ap viņas astoņu/deviņu mēnešu vecumu, kad attiecības ar Daini pasliktinājās, jo es sāku viņam “zāģēt” ilgās stundas darbā, ka man nav laika sev, ka jūtos nogurusi - es piekritu pamēģināt un tas bija labākais lēmums kāds bijis," atminas Ķuze.
Sākumā, pateicoties auklītei, viņa varējusi doties uz treniņiem divas līdz trīs reizes nedēļā, kas ilguši divas stundas. Uzņēmēja sajutusies dzīva un laimīga arī kā sieviete. Viņa jutusies daudz paciltāka un pozitīvākā noskaņojumā devusies mājās. Vēlāk viņa spējusi doties arī uz veikalu vai nesteidzīgi iedzert kafiju.
"Mūsu ģimene atrada risinājumu, kas der mums, lai neiebrauktu dziļākās “auzās”, bet katram mums ir savs ceļš ejams. Ar šo visu, es vēlējos kaut mazliet padalīties ar to, ka visam ir divas puses un ir pilnīgi ok, ja brīžiem nejūties priecīga/laimīga," atzīst Ķuze.
View this post on Instagram
Jāatzīmē, ka pēc 3,5 mēnešiem Ķuzes ģimenē ienāks vēl viens mazulītis. "Mana pasaule atkal sagriezīsies kājām gaisā un šoreiz es zinu vienu - es mazāk domāšu - ko gan citi teiks un daudz ātrāk meklēšu palīdzību," atzīst Ķuze.
