Deviņus gadus vecais Beilijs Kūpers saslima ar vēzi un pēc tam uzzināja, ka viņa mamma Reičela gaida bērniņu. Beilijs domāja tikai par vienu - par savu gaidāmo māsiņu.
Kā pastāstīja Beilija tētis Lī, augustā ārsti vecākiem pateica - bērns neizdzīvos, runa ir par nedēļām. Kad vecāki atklāti to pateikuši dēlam, viņš to pieņēma un sacīja: "Es sagaidīšu savu māsiņu".
Viņš apsolīja, ka pieliks visas pūles, lai nodzīvotu līdz māsiņas dzimšanai. Un viņam tas izdevās.
Pēdējo savas dzīves mēnesi viņš pavadīja, palīdzot mammai rūpēties par mazo māsu, kamēr fiziski to varēja izdarīt.
Beilijs nomira īsi pirms Ziemassvētkiem, taču vecāki atklāj - viņi katru dienu meitai stāsta par to, ka viņai bijis labākais lielais brālis pasaulē.
