Sociālā tīkla Facebook lietotāja un Jelgavas novada Ūziņu ciema novadpētniece, bibliotekāre Gunita Kulmane savā profilā atklāj, ka 1921. gada 10. decembrī, pirms 97 gadiem, tika svinēta Ūziņu Biedrību nama atklāšana, par ko vēstījis arī laikraksts "Latvis".
Trīs dienas pēc Ūziņu Biedrību nama atklāšanas laikraksts "Latvis" rakstīja par šo notikumu.
"1912. gadā nodibinājusies Ūziņu piensaimnieku savienība un tūdaļ radusies doma par sava nama celšanu. Iegūtas divas pūrvietas liels zemes gabals. Lauksaimniecības centrālbiedrība devusi plānu bez maksas. Pamatakmens ēkai ieliets 14.07.1913," raksta Gunita.
Novadpētniece stāsta, ka 1914. februārī biedrība varējusi noturēt pirmo sēdi savā namā, no kura bijis gatavs tikai pirmais stāvs. Savukārt 1915. gada janvārī sākts pārstrādāt pienu. Ap šo laiku bija padomāts arī par nama otro stāvu, gādāts materiāls, bet vasarā, uzbrūkot vāciem, bija jābēg. Līdz tam nama būvei bijis izdots ap 19 000 rubļu. Pa vācu okupācijas laiku pusbūvētais nams bija palicis puslīdz vesels, bet zudībā gājis sagādātais materiāls.
"1920. gadā apspriests jautājums par nama būves nobeigšanu, izlemts pozitīvi. Lūgts pabalsts no Kultūras fonda, bet tas atstāts bez ievērības.
Tad ūziņnieki gādājuši līdzekļus paši, aizdodami nama būvei naudu (no 50 līdz 5000 rbļ.), bez procentiem un uz nenoteiktu laiku. Nama būves otrais cēliens (pēc kara) izmaksājis ap 158 000 Latvijas rubļus (nerēķinot iešanas un braukšanas). Pie ēkas būves piedalījušās arī vietējās lauksaimniecības un ugunsapdrošināšanas b-bas. Ka nams pabeigts tagadējos grūtajos dārdzības laikos, tas liecina, ka ūziņnieki ir uzņēmīgi ļaudis, kas labi apzinās sabiedriskās dzīves nozīmi. Tajā ziņā viņi var noderēt par priekšzīmi daudziem Latvijas stūriem, kur sabiedriskā dzīve gluži pagrimusi," atzīst Gunita.
Pētniece norāda, ka Ūziņu Biedrību nams bija stalta akmeņu un ķieģeļu ēka, vairāk nekā 15 asis gara. Apakšējais stāvs tika ierīkots kopmoderniecības vajadzībām, taču otrajā stāvā bija plaša sarīkojumu zāle ar skatuvi, trešajā, nepilnajā stāvā, vēl dažas istabiņas iekārtotas biedrību vajadzībām.
Reizē ar nama atklāšanu, 1921. gada 10. decembrī, Ūziņi kļuva par plašākas apkārtnes sabiedriskās dzīves centru, jo biedrību namus Vilcē un Zaļeniekos vācieši nopostījuši.
