Vēzis ir ūdens vides nakts dzīvnieks, kas mīt ūdenstilpes gultnē un dienu pavada slēptuvēs. Taču Skaidrīte G. vēžu paradumos novērojusi ko pavisam neparastu.
"Šodien Balvos pie ezera... Vēži līda ārā no ūdens zilaļgu vai skābekļa trūkuma dēļ?" neizpratnē taujā Skaidrīte.
Kā lasāms interneta dzīlēs (http://laukutikls.lv), vēžu prasības pret ūdens ekosistēmu ir ļoti augstas. Vēzim nepatīk skāba vide. Labas vēžu populācijas veidojas, ja ūdens pH līmenis ir 6,5-8,0. Ūdenim jābūt dzidram, bagātam ar kalciju (30-150 mg Ca/l), magniju, skābekli (vasarā 5-6 mg O2/l, ziemā vismaz 3 mg O2/l).
Optimālā ūdens temperatūra ir 15-20 grādi vismaz četrus, piecus mēnešus, kas nepieciešams reproduktīvo procesu īstenošanai. Minimālā temperatūra ir 2-30C un atkarīga no ūdenstilpes caurteces. Vēzim kaitīgie faktori: dzelzs sāļu saturs ūdenī, amonjaks un amonija sāļi, alumīnijs, varš, cinks, toksiskie elementi (svins, dzīvsudrabs, arsēns, kadmijs), liels humusa disperģo vielu saturs, augu aizsardzības līdzekļi, minerālmēsli, neattīrītie ražošanas un komunālie notekūdeņi.
Ja dabīgajā ūdenstilpē vēžu nav, tā ir mirusi.
