Biedrība "Bezvēsts.lv" tikko kā nosvinēja savu astoto dzimšanas dienu. Šo gadu laikā palīdzēts simtiem cilvēku, uzklausīti tūkstošiem zvanu, tomēr joprojām tiek saņemti jautājumi par to, kāpēc kādreiz brīvprātīgie nedodas meklēt pazudušo.
"Par nosalušām rokām, kājām, salijušām līdz pēdējai vīlītei drēbēm un noķertiem vīrusiem un ko nedaudz trakāku pat nerunāsim. Pēc Rūda meklēšanas ir pat dzirdēti gadījumi par ērču encefalīta upuriem, tiesa, tie nav mūsu pastāvīgie meklētāji un iespējams baumas, bet iespējams arī nē," sociālajā tīklā facebook raksta biedrības pārstāvji.
"Visus šos gadus un pēdējā laikā īpaši ik pa laikam publiski sociālos tīklos, telefonsarunās un sarakstē dzirdam jautājumu vai pat pārmetumu: “Kādēļ jūs nebraucat meklēt konkrētu pazudušo cilvēku?” Dažreiz to pavada pāris jautājuma un izsaukuma zīmes."
bezvēsts.lv
Lūk, iemesli, kāpēc brīvprātīgie kādreiz neaizbrauc meklēt pazudušo:
"Uzskatām, ka šādā situācijā nav pamatoti mums pašiem kā organizatoriem doties un vēl aicināt citus brīvprātīgos pārmeklēt teritorijas, ja nav zināms mērķis un aptuvenais virziens. Mums praksē ir gadījumi, kad personas noiet pat 20-30 km pat tikai ar kājām, nemaz nerunājot par dažādām transporta iespējām vai gadījumiem, kad pazudušais “uzrodas” citā pilsētā vai pat citā valstī. Mēs ar to nevēlamies teikt kaut ko skeptisku vai būt nolaidīgi meklēšanā, bet visam ir jāpieiet saprātīgi - arī tad, kad tuviniekiem sāpēs gribas zemi rakt, lai tikai pazudušo atrastu.
Tuvinieki paši nevēlas iesaistīties meklēšanā. Diezgan bieži ir situācijas, kad tuvinieki (mēs šeit nedomājam pašus tuvākos, kas iespējams ir stresa stāvoklī) nevēlas personīgi iesaistīties meklēšanā. Mums ir daudz gadījumu, kad, piemēram, dēls saka - man mamma pazuda tālā Vidzemes pilsētā pirms mēneša, es tagad nevaru, aizbrauciet pameklēt. Vai arī - man onkulis pazuda Jelgavā, pameklējiet viņu, bet es tagad no Rīgas nevaru aizbraukt un tuvākā laikā negribēšu. Šādās situācijās, mēs jautājam, ko pats tuvinieks ir izdarījis, lai atrastu pazudušo personu un ko viņš sagaida no mums, tādiem pat cilvēkiem, kā viņš - brīvprātīgajiem.
Pazudusī persona var nodarīt kaitējumu brīvprātīgo veselībai un/vai dzīvībai. Mums praksē ir bijuši neskaitāmi gadījumi, kad pazudusī persona ilgstoši lietojusi alkoholiskās vai narkotiskās vielas, kā rezultātā tai radušies uzvedības traucējumi, kas apdraud apkārtējos, kā arī daudzi gadījumi, kad persona ir iepriekš izdarījusi noziedzīgus nodarījumus un diemžēl mums jāpieņem smags lēmums neiesaistīties meklēšanā. Par šādiem gadījumiem mēs diemžēl ētisku apsvērumu dēļ nerakstam presē un neatbildam ne uz publiski, ne privāti uzdotiem jautājumiem.
Meklējamā persona atrodas brīvības atņemšanas iestādē un izvēlējusies par to neziņot tuviniekiem. Arī šādi gadījumi ir un samērā daudz un arī par tiem ne mēs, ne policija nevienu nedrīkst informēt, ja persona nolēmusi tuviniekiem par brīvības atņemšanu nepaziņot.
"Bezvēsts” pazudusī persona ir sveika un vesela, bet nevēlas kontaktēties ar tuviniekiem. Arī bieži izplatīta situācija, par kuru mēs konkrētā lietā plašāk nerunāsim un diemžēl atkal neatbildēsim uz jautājumiem ētisku apsvērumu dēļ.
"Ir vienkārši darba diena un mēs, tāpat, kā Tu, lasītāj, visticamāk strādājam pamatdarbā, lai nodrošinātu savu ģimeni. Jā, jā, mēs visi strādājam algotā darbā vai savos uzņēmumos katru dienu un esam tikai brīvprātīgie, kas brīvā un ne tik brīvā laikā meklē pazudušos cilvēkus."
Darba dienu vakaros mēs izbraucam tikai 3 gadījumos
- pazudis bērns,
- pazudis cilvēks ar īpašām vajadzībām un
- pazudis vecs cilvēks.
"Vēlreiz atgādinām - situācijas mēs publiski neanalizējam un iespējams uz kādu jautājumu neatbildam ētisku apsvērumu dēļ vai tādēļ, ka to darīt aizliedz normatīvie akti. Mēs iespēju robežās atbildam uz to visu personu jautājumiem, kas atbrauc uz konkrēto meklēšanas pasākumu vai jau atrodas vietā, no kuras plānots uzsākt meklēšanu," norāda biedrība.
