"Ķepu-ķepā" atklāj sirdi plosošus stāstus par dzīvniekiem

© Facebook

Dzīvnieku aizsardzības biedrība "Ķepu-ķepā" facebook ierakstā atklāj savu sūro ikdienu un lūdz cilvēku palīdzību, lai spētu arī turpmāk aprūpēt nelaimē nonākušus dzīvniekus.

"Kad 2019. gadā atvērām patversmi, neviens no mums nezināja, kas būs tālāk, kas visus mūs sagaida...
Ar katru gadu pieaug izmaksas patversmes uzturēšanā, jo dzīvnieku skaits aug arvien lielāks un nākas algot darbiniekus. Un nu klāt vēl Covids...
Pagājušo ziemu ''izvilkām'' pateicoties iekrājumiem. Šobrīd, kad virmo runas par kārtējo slimības vilni un jauniem ierobežojumiem tā sakarā, apzināmies, ka mūsu darbs atkal būs stipri apgrūtināts un grūtībām mums jābūt jau laicīgi gataviem.
Taču šobrīd sūdu, piedodiet, pār mūsu galvām vairāk, kā sajēgas. Esam tuvu bankrota robežai...
Viss sākās ar Riksīti, kuram vienu rītu pēkšņi ''atteicās'' pakaļkājas - diska trūce. Tālāk jau mugurkaula operācija. Palēnām atgriežas jūtība un ceram, ka mūsu brašais, vien 4 gadus jaunais suncis atkal staigās.
Protams, izmaksas ir lielas, rēķins virs tūkstots eiro.
Tad nāca stārķis ar lauztu spārnu. Pēc tam āzis ar iesprūdušiem urīnakmeņiem. Šīs izmaksas sedzām mēs ar Ivetu no savas kabatas.
Pa starpu prieki, kad divas mūsu sirmās ķēves devās uz savām mājām. Ak, mēs laimīgās - paspējām abas ar Ivetu nopriecāties - nu abas māsas baudīs sava cilvēka glāstus un privilēģiju būt saimnieka zirgiem. Tā mums bija patiesi laimīga, maza atelpa no ikdienas lielajām rūpēm un raizēm.
Bet tūlīt jau turpinājās viss vājprāts...
Zvans no mūsu vetārsta - vai varam uzņemt zirgu? Saimniekam neesot naudas un iespējas viņu kopt.
Saprotot, ka atteikt nedrīkst, ka cilvēks pats meklē palīdzību smagi nožēlojot, ka nespēj tikt galā ar visu, uzņemam zirgu.
Dienā, kad jaunā ķēve Zorja pie mums ierodas, sākās īsta elle un negulēšanas maratons...
Mans zirgs Romis izlēca pa nojumes logu. Lūdzu neprasiet, kā, es to nespēju izskaidrot. Jo mans tizlais ''pelmenītis'', kuram mugurā iespiests nervs, kurš reizēm spēj auļot, bet citu brīdi knapi klibo, paņēma 1,3m augstu nojumes logu. Iznesot divus dēlīšus un noplēšot sev vēderu...
Mums paveicās ka tieši tobrīd uz vietas bija vetārsts. Man, protams, asaras un panika. Sapratu, ka viss ir slikti, lai neteiktu vairāk.
Mums pievienojās vēl viens vets un sākām operāciju. Paldies Dievam un mūsu foršajiem dakteriem, viss izdevās veiksmīgi. Tagad brūces pārsiešana, antibiotikas, smēres, utt. Bet man, protams, negulēta nakts.
Nākošajā dienā - Velme... Aizrijās vecā, labā, mīļā Velme, kura no nāves ķetnām izlīdusi vairākkārt un kurai atrasta fantastiski mīloša un rūpīga saimniece. Jā, tieši tik stulbi - aizrijās, ēdot ierasto pārtiku. Tā nosprūda, ka pēc vairāku stundu centieniem izdabūt to visu laukā ar zondes palīdzību, vetārsts pieņēma lēmumu vest ķēvi uz klīniku. Velme izdzīvoja, bet patreiz vēl nepieciešams atrasties stacionārā stingrā vetārstu uzraudzībā. Ķēvītes saimniece nekad nav lūgusi palīdzību, bet šajā reizē bez mūsu atbalsta neiztikt.
Bet uzņemtā Zorjka.. Es laikam nekomentēšu to, kādā stāvoklī ir viņas kājas...
Priekšā vairāki mēneši, kuros katras 2 nedēļas - nagu korekcija + pretsāpju, pretiekaisuma līdzekļi. Tas - lai tiktu galā ar vienu no smagākajiem laminītiem, ko man nācies redzēt...
Un šodiena.
Saņēmām ziņu par kādu kaķi, kurš tiekot turēts ārā piesiets. Jā, jā, nepārpratāt - piesiets. Kad devāmies pakaļ mincim, pretim mums pavērās briesmīgs skats - kaķis, kuram kauli un āda, kuram nepareizas barošanas un turēšanas rezultātā izkritusi liela daļa spalvu.
Arī šeit būs nepieciešama ilga un smaga ārstēšana.
Plus nedrīkst aizmirst, ka pie mums ik dienas mīt vidēji 80 suņu un 100 kaķu. Viņiem visiem ir nepieciešama barība, lielai daļai arī medikamenti vai veselību uzturošie preparāti. Jo patversmēs reti dzīvnieki nonāk labā stāvoklī, pārsvarā viņi visi ir slimi.
Nē, mēs nečīkstam. Pēdējo nedēļu laikā esam godam cīnījušies, lai visiem dzīvniekiem nodrošinātu veterināro aprūpi, medikamentu un barības iegādi, lai samaksātu algas darbiniekiem.
Esam arī vistām nodevuši analīzes uz salmonelozi, lai varētu šeit, uz vietas, pret ziedojumiem piedāvāt lauku olas. Iveta arī izaudzējusi fantastiski daudz tomātu, kurus tāpat, pret ziedojumu patversmei, variet iegādāties savam pusdienu galdam.
Diemžēl ar to ir par maz. Mums šobrīd nav iespējas pašiem ''savilkt galus kopā'', lai uzturētu patversmi un pienācīgi sagatavotos ziemai ar visiem iespējamiem valdības lēmumiem vīrusa sakarā.
Man gribas pacelt rokas un padoties. Jo pēc pēdējo nedēļu slodzes, negulētajām naktīm, vairākām glābšanas misijām, teikšu godīgi - esmu iztukšota. Gan finansiāli, gan emocionāli.
Un emocionālā slodze šo visu padara vel grūtāku. Jo lūgt palīdzību nekad nav bijis viegli. Nu nekad...
Šobrīd tas ir īpaši smagi, jo arvien gribas ticēt labajam mūsos. BET ar katru dienu uz ielas izmesto dzīvnieku skaits tikai aug...
Uz doto mirkli patversmes parāda kopsumma ir 5789 Eiro.
Un tūlīt klāt nāks vēl barības rēķins. Arī jāiepērk gaļa. Tāpat būtu nepieciešams iegādāties briketes, jo ziemas sezona nav aiz kalniem.
Draugi, mēs būsim bezgala pateicīgi par jūsu atbalstu šajā tik grūtajā laikā.
''Ķepām'' ir vairāki tūkstoši sekotāju, un, ja katrs pieslēgtu automātisko maksājumu kaut par 2 eiro mēnesī, mēs varētu nekārt ubaga tarbu kaklā.
Jā, šodien metam kaunu pie malas un lūdzam. Jo gribam turpināt būt NO KILL organizācija, kuras paspārnē dzīvnieki mīt tik ilgi, cik Dievs ir devis...
Gundega, Iveta un ''Ķepu'' komanda".
​​​​​​​
Ziedojumiem bankā:
DZĪVNIEKU AIZSARDZĪBAS BIEDRĪBA „ĶEPU-ĶEPĀ”
Ziedojuma konts: LV37HABA0551030617983
Reģistrācijas numurs: 40008176673
BIC/swift kods: HABALV22
Pay Pal ātrais maksājums: PayPal.Me/kepukepa
pay pal: dzab_kepukepa@inbox.lv
Ozolnieku novads, Salgales pagasta Rēvici

Palīdzi

Pirms kāda laika tika stāstīts par izmisušo Jāni no Zalves puses, kurš meklēja savu dzīvesbiedri. Sieviete bez brīdināšanas vasara vidū pameta mājas un par sevi vairs nedeva nekādu ziņu, vēsta "Degpunktā".