Portālā "ziedot.lv" ir publicēts lūgums palīdzēt 39 gadus vecajai Mārai no Alūksnes novada Annas pagasta.
Viņa ar dzīvebiedru audzina 2 meitas - 14 un 9 gadus vecas. Pēc 10 Rīgā pavadītiem gadiem ģimene nolēma atgriezties Māras dzimtajā pusē un nu jau 8 gadus ģimene darbojas pašu izveidotajā saimniecībā audzējot kazas, mājputnus un trušus. Mārai ļoti patīk lauku dzīve, viņai padodas arī floristika, mīļumlietiņu un dekoriņu izgatavošana, kā arī kūku cepšana.
Pirms pusotra gada Māra vērsās pie ārsta ar sūdzībām par spiedošu sajūtu vēderā. Veicot izmeklējumus atklājās liela izmēra ļaundabīgs audzējs - leiomiosarkoma.
“Tas bija šoks, es nespēju pieņemt domu, ka man ir audzējs. Biju izmisumā. Un tā sākās mana cīņa,” stāsta Māra.
Māra pārcieta operāciju, ķīmijterapiju, kuras rezultāti ir labi. Tomēr audzējs nav uzveikts pilnībā, bet iepriekšējo ķīmiju Māra vairs nevar lietot, jo sasniegta maksimāli pieļaujamā ķīmijas deva.
Ārstu konsīlijs nozīmējis Mārai turpināt ārstēties ar citu medikamentu, kas nav valsts apmaksāts. Ik mēnesi nepieciešami 3157.56 eiro, bet gadā kopumā 37 890.72 eiro. Tuvākajā laikā gaidāma atbilde no Nacionālā veselības dienesta par valsts līdzfinansējumu, kas pozitīva lēmuma gadījumā sniegts atbalstu līdz 1185.73 eiro mēnesī un gadā kopumā 14 228.72 eiro. Tādējādi Mārai ik mēnesi būs nepieciešami 1971.83 eiro, bet gadā kopumā - 23 661.96 eiro. Ģimenei šādu līdzekļu nav, tādēļ viņi lūdz līdzcilvēku palīdzību.
“Visu šo laiku mani tuvie cilvēki mani ļoti ir atbalstījuši gan morāli, gan finansiāli. Mājas darbos galvenā saimniece un kontroliere ir jaunākā meita Laura, kurai arī ļoti patīk dzīvnieki un viņa zina, ko kuram ir jādod ēst un kā pareizi jāaprūpē. Meitenēm ir jāmācās daudz ko izdarīt pašām. Mazajai meitiņai ir gari mati. Kad esmu prom, lielā māsa mazajai pin bizes katru rītu un gaida, kad mamma atkal būs mājās. Bet padoties nepavisam netaisos. Kā es to varētu darīt? Ja mana 9 gadus vecā meitiņa katru vakaru lūdz Dieviņam, lai notiek brīnums un mammai tas kunkulis vēderā pazūd, un mamma atkal ir vesela. . . un viss ir kā agrāk. Un tad viņa atkal būšot laimīga, tā saka mana jaunākā meitiņa. Katru dienu viņa man pajautā kā es jūtos? Ir arī brīži, kad abas vienkārši kopā paraudam, bez vārdiem,” stāsta Māra un lūdz līdzcilvēku palīdzību.
