Portālā "ziedot.lv" ievietots stāsts par kādu 27 gadus vecu Latvijas iedzīvotāju, kurai nepieciešama līdzcilvēku palīdzība.
Pirms 5 gadiem Una pārslimoja ļoti smagu slimību - meningītu, kas ir smadzeņu apvalku iekaisums. Diemžēl slimība atstāja sekas, ar kurām Una cīnās vēl šodien.
Unai ir 27 gadi, viņa ir no Jēkabpils puses, viņa augusi 4 bērnu ģimenē, vecāki ir skolotāji. Una ir aktīva un radoša personība. Skolas laikā viņa piedalījusies sporta sacensībās, olimpiādēs, daiļlasīšanas konkursos, gūstot labus rezultātus. Una var lepoties ar “Gada jaunietis 2009” Jēkabpils novadā titulu. Una ir skatuves cilvēks, daudz darbojusies gan kā pasākumu vadītāja, kuriem pati bieži rakstījusi scenārijus, gan spēlējot teātrī, gan dejojot tautas dejas un piedaloties vairākos Dziesmu un Deju svētkos. Una izdevusi arī dzejas grāmatu. Decembrī Jēkabpils tautas namā bija skatāma Unas gleznu izstāde. Šobrīd tapis arī jauns dzejas krājums, bet darbi apstājušies sakarā ar veselības problēmām.
Pirms 5 gadiem Una pārslimoja ļoti smagu slimību - meningītu, kas ir smadzeņu apvalku iekaisums. Diemžēl slimība atstāja sekas, ar kurām Una cīnās vēl šodien. Šie pieci gadi ir bijuši fiziski un emocionāli ļoti smagi. Una mocījusies ar panikas lēkmēm, neizskaidrojām sāpēm, nespēku, zāļu ietekme radījusi blakus efektus, bet nebija devuši veselības uzlabojumus. Una izstaigājusi neskaitāmus ārstu kabinetus, bet arī ārstu vidū vienprātības nebija un diagnozes tika mainītas.
Una meklēja arī alternatīvus risinājums - lietoja vitamīnus un uztura bagātinātājus, pabeidza Cigun instruktoru kursus, kas palīdzēja nekrist izmisumā un saglabāt skaidru prātu par spīti nemitīgajām sāpēm un diskomfortam. Neskatoties uz veselības problēmām, Una ar izcilību pabeidza skolu un ieguva vizuālā tēla speciālistes diplomu. Cerot uz vides maiņas pozitīvo ietekmi, devās strādāt uz ārzemēm. Diemžēl nekas nemainījās. Atgriežoties sāpes kļuva tik spēcīgas, ka neļāva noturēt rokās pat friziera šķēres vai make-up otu, un viņa bija spiesta darbu pamest. Tas turpinājās līdz vienā dienā sekoja pilnīgs fizisks sabrukums un absolūts spēku izsīkums. Una vairs nebija spējīga bez cita cilvēka palīdzības, pat piecelties kājās.
Šobrīd Unai izdevies atrast speciālistu, kurš rūpīgi izvērtējis Unas stāvokli, sastādījis ārstēšanās plānu astenodepresīva sindroma ārstēšanai pēc pārciestā meningīta ar somatizāciju un hronisku sāpju sindromu. Unas veselības stāvoklis ir uzlabojies. Pēc 2 mēnešu pavadīšanas praktiski gultas režīmā, Una ir sākusi staigāt pati saviem spēkiem. Pagaidām vēl tikai istabas robežās un dodoties uz vizīti pie ārsta, lielākoties viņu pavada kāds cilvēks. Unas ģimene, draugi un paziņas ir maksimāli atbalstījuši Unu finansiāli ārstēšanas procesā. Diemžēl šobrīd medicīnas izdevumi ir pārāk lieli un tuvākajiem vairs nav nepieciešamās naudas, ko ieguldīt, lai Una varētu turpināt ārstēties.
Medikamenti maksā līdz pat 100 eiro mēnesī, fizioprocedūras (magnētterpija, lāzertepija uc.), masāžas līdz pat 1300 eiro , rehabilitācijas kurss sanatorijā 1200 eiro, ārstu speciālistu un psihoterapeita vizītes gada garumā izmaksās līdz pat 1000 eiro gadā. Un ļoti vēlas atveseļoties un strādāt, darīt lietas, kuras viņai patīk un padodas, tādēļ viņa ļoti lūdz līdzcilvēku palīdzību. Rakstot palīdzības lūgumu, Una uzrakstīja arī šādas dzejas rindas:
Es no sirds ticu, ka katram savs ceļš, šeit ir ejams.
Es no sirds ticu, ka katram gadalaikam savs ritums te lejams.
Es no sirds ticu, ka katrai lietai, sava vieta ir dzīvē dota.
Es no sirds ticu, ka katrai vietai, sava miera osta, ir tās rota.
Es no sirds ticu, ka tumsu gaisma kliedē, un..
Es no sirds ticu, ka gaismā mēs visi šai dzīvē!
Es no sirds ticu, ka mīlestība stāv pāri visam!!!
