Var jau smieties, tomēr atlaišana no darba nav patīkams process nevienam. Vietnē "Treads" ļaudis dalās ar iemesliem, kamdēļ tikuši atlaisti no darba. Ieraksti parāda, ka ir situācijas, kurās loģika var iet stūrī nervozi uzpīpēt, jo tai nav vietas.
"Vadītāja atlaida manu radinieku no kafejnīcas par to, ka depozīta pudeles (ko atstāj klienti) nodeva darbinieks, lai atdotu parādu kolēģiem, kas par savu naudu pirkuši inventāru kafejnīcas darbam! Un vadītāja nevarēja sev savākt pudeles, lai nodotu un būtu nauda pašai."
"Es pieprasīju algu par iepriekšējo mēnesi un atteicos veikt pienākumus, kamēr netiks samaksāts. Teica, ka varu iet prom, ja kas nepatīk. Aizgāju. Pēc pāris dienām man visu samaksāju un teica, lai atgriežos. Es neatgriezos."
"Mani no muzeja atlaida par to, ka “ilgstoši stāv statiskā pozā”…"
"Divtūkstošo gadu krīzes laikā savlaicīgi tika paziņots, ka pirmos atlaidīs tos, kuriem nav bērnu un kredītu! Tā arī bija"
"Zviedrijā atlaida, jo strādāju pārāk ātri - 4h bija jātīra kārtīgs dzīvoklis, kur onka gaidīja uz vietas… Biju gatava 2h, ziņoju ofisam par šo. Tur nebija variantu."
"Bij laiks, kad Stokmanā remontu taisījām. Tur sētnieku atlaida, jo viņš paņēma lietussargu salauztu no miskastes. Atlaišanas iemesls: esot tieksme uz zagšanu."
"Mani reiz palūdza pamest darba vietu, jo kolēģi nevarot ar mani sastrādāties. Biju nedaudz uz pauzes, parakstīju papīrus. Jauna un stulba. Parunāju ar tiem kolēģiem - visi šokā, jo mēs tiešām forši strādājām. Un tad grāmatvede pateica, ka īstenībā bosa sievai es nepatiku un, katru dienu redzot mūs vienā kabinetā - baigās drāmas taisīja."
"Es nezinu, cik stulbs iemesls, bet kad tikko sāku strādāt vidusskolā, mani no pāris darba vietām atlaida, jo man ir epilepsija un viņi negribot uzņemties atbildību. Viss saprotams, bet es jau pārrunās to minēju, ja zināja - kāpēc pieņēma?"
"Mani atlaida par to, ka, esot skaidrā, noklausos iedzērušo vadītāju sarunas. Bijām pie viena galda regulāri pēc pasākumiem, man nebij kur likties. Faktiski - par nedzeršanu."
