Ķeguma Krustu kalna pirmsākumi meklējami 1997. gadā. Tā ir kļuvusi par populāru kriestiešu svētvietu, kur katrs var atnākt un nolikt svecīti par aizgājējiem, kā arī gremdēties lūgšanās.
Ar skumjām jāatzīst, ka ne visiem svētvieta raisa mierpilnu noskaņu - kāds ir uzdrošinājies svētvietu izpostīt. Vandāļi ir lauzuši krustus, spārdījuši sveces un ziedus - plosījušies kā velna apsēsti.
Komentētāji ir satriekti par notikušo: "Ak, šausmas ja tie ir cilvēkbērni, tad kur gan viņi atradīs dvēseles mieru....šiem demolētājiem nebūs miera virs zemes...pieļauju ka tur ir alhogols, vai pat narkomānija...dzīvnieki nevarēja tā pastrādāt."
"Kā rodas deģenerāti? Protams, ka ģimenēs, jo vecāki nenodarbojas ar bērnu audzināšanu, nerunā ar bērnu, nemāca, ko darīt ir labi un ko slikti. To es spriežu pēc saviem novērojumiem, jo dzīvoju blakus bērnu rotaļu laukumam. Vecākiem galvenais ir neatrauties no telefona, ko tajā pašā laikā dara bērns, viņi neredz. Tas protams, neattiecas uz visiem vecākiem. Ir arī tādi vecāki, kuri ir ļoti uzmanīgi pret savu bērnu. Bet pārsvarā ir tie, kuriem galvenais, ir rokā telefons. Un te nu mēs redzam rezultātu."
"Šai paaudzei nekas svēts vien dvēseles tukšums un tas strauji izplatās no vissatļautības."
"Šausmas, kā rokas pacēlās,ko šādu izdarīt. Nu ko, karmai tagad nopietns darbiņš priekšā"
"Un tie lauzēji, plēsēji pēc tam internetā sūdzas ka mums nekā nav... citās valstīs esot tā un šitā...tikai citās valstīs varbūt tādu deģenerātu mazāk..."
