Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbs ir piesātināts - viens izsaukumus seko nākamajam
Neatliekamās medicīnas ārsta palīgs Vjačeslavs S. vietnē "Facebook" aizsācis rakstu sēriju, lai iepazīstinātu ar sava darba specifiku un bez nosodījuma, aicinot cilvēkus aizdomāties arī par sabiedrības atbildību.
"Dažreiz šķiet, ka pilsoniskā atbildība nozīmē tikai vienu - piezvanīt operatīvajiem dienestiem un ar sajūtu “misija izpildīta” aizbraukt prom. Labākajā gadījumā. Bet realitāte ir citāda.
Šis bija mans dežūras laiks. Vasara. Jūrmalas šoseja, posms pie SKY veikala. Izsaukums - notriekts cilvēks uz ceļa. Visaugstākā prioritāte. Brigāde dodas. Tādos brīžos laiks tiek mērīts citādi.
Ierodamies notikuma vietā - pacienta nav," raksta Vjačeslavs.
Taču dispečers turpina saņemt satrauktus cilvēku zvanus par guļošu cilvēku.
Tiesa, mediķu ietrenētā acs pamana, ka nekas neliecina par negadījumu. Nav nedz asiņu, nedz kāda auto atlūzas. Nav nekā. Nav arī cilvēka, kas spēt konkrēti pateikt, kur it kā guļ cietušais.
Brigāde zvana vienai no izsaucējām. “Precīzi nezinu. Braucu atpūsties. Kreisajā pusē kaut kas gulēja.” Meklējam tālāk. Piebrauc pašvaldības policija. Divi dienesti. Ceļa posms pārbaudīts vairākas reizes. Un zvani joprojām turpinās.
Beigās izrādās - melns polietilēna maiss ceļa kreisajā puse pie žoga. Kad garām brauc mašīnas, tas uzpūšas. No distances tas tiešām izskatās pēc cilvēka silueta. Un te ir būtiska daļa. Kamēr divi dienesti meklēja “cietušo”, brigāde nebija pieejama citam potenciāli reālam, dzīvībai bīstamam gadījumam.
Ko es gribu pateikt?
Zvanīt - ir pareizi.
Ignorēt - nav pareizi.
Bet pilsoniskā atbildība nebeidzas ar zvanu.
Ja redzi cilvēku guļam uz ceļa:
Jo dažkārt starp “man likās” un “es pārliecinājos” ir 10-15 minūtes. Un kādam citam tās var būt izšķirošas," uzsver Vjačeslavs.
