Tālāk vairs nav kur iet! Skandāls Nodarbinātības valsts aģentūras mājas lapas vakancēs

Sociālajos tīklos un medijos izcēlies liels sašutums par Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) mājaslapā publicētu darba sludinājumu, kurā SIA "ElectroGo" meklēja velosipēdu mehāniķi ar obligātu hindi valodas un angļu valodas prasmi saziņai ar klientiem un kolēģiem. Latviešu valoda prasību sarakstā nebija minēta.

Sludinājums, ko pirmā publiski kritizēja Dace Lindberga platformā "X", izraisīja asu sabiedrības reakciju. Viņa rakstīja: "Mēs vēl neesam tikuši vaļā no krievu valodas dominances publiskajā telpā un darba intervijās, bet jau tiek pieprasītas hindi un angļu valodas zināšanas. Kam patiesībā tiek veidots šis darba tirgus? Kam ir paredzēta šī valsts? Ko jūs, nodevēji, darāt ar Latviju?"

Reakcijas komentāros bija vēl asākas:

• "Šis sludinājums ir domāts uzturēšanās atļaujas saņemšanai migrantam - darba spēkam. Prasības ir tādas, it kā Latvijā nav tādu speciālistu, tāpēc jāieved no ārzemēm. Kur jūs esat redzējuši velomehāniķi ar algu no 1500€. Tā ir minimālā migrantam.”
• "Tas nav "darba tirgus", tā ir latviski nerunājošas kopienas veidošana! Un tie nav studenti!”
• "Jebkur citur pasaulē tas būtu skandāls un pat tiesvedība.”
• "NVA pilnīgi čuras galvā?”
• "Līdzīgas vakances ir arī ar ķīniešu valodu. [..] Sajūta bija, ka zina, kam jau ir tā vieta.”

Daudzi norādīja, ka minimālā alga 1500 eiro bruto bieži tiek izmantota tieši trešo valstu pilsoņu piesaistei, lai formāli atbilstu uzturēšanās atļaujas nosacījumiem, bet reālā darba tirgū vietējie speciālisti tādu algu par velosipēdu remontu nesaņem. NVA reaģēja ātri: pēc sabiedrības spiediena vakance tika pārbaudīta un dzēsta no portāla. Aģentūra paziņoja, ka sludinājums neatbilda prasībām un tika noņemts. Tomēr incidents radījis plašākas bažas par migrantu masveida iepludināšanas riskiem Latvijā:

• vietējo iedzīvotāju nomaiņu darba tirgū ar lētāku ārvalstu spēku,
• valsts valodas turpmāku marginalizāciju darba vidē,
• mākslīga “trūkuma” radīšanu noteiktās profesijās, lai atvieglotu imigrācijas kvotas,
• sociālo spriedzi un integrācijas problēmu saasināšanos nākotnē.

Sabiedrība gaida skaidru atbildi no atbildīgajām institūcijām - vai Latvija tiešām tiek veidota kā trešo valstu darba migrantu pieplūdes valsts, kamēr vietējiem paliek tikai sekas?