Olaines iedzīvotājs Andrejs, seniors ar invaliditāti, kurš visu mūžu dzīvojis Latvijā, nožēlo, ka savulaik pieņēma Krievijas pilsonību, jo Krievija viņu “uzmetusi”, kā dēļ var tikt patrieks uz Krieviju, kur viņam neviena nav, vēsta "Bez Tabu".
Pēc palīdzības vērsās izmisušais Andrejs no Olaines un viņa uzticības persona Kristīne, kura palīdz rast skaidrību birokrātijas džungļos. 69 gadus vecais vīrietis visu mūžu dzīvojis Latvijā. Tepat dzīvoja arī viņa vecāki, Latvijā piedzima un dzīvo arī Andreja bērni un mazbērni.
2014. gadā Andrejs nepilsoņa pasi nomainīja pret Krievijas pilsoņa pasi, ko nu ļoti nožēlo.
2024. gadā, kad tuvojās pases derīguma termiņa beigas, Andrejs vēlējās iesniegt dokumentus Krievijas vēstniecībā jaunas pases saņemšanai, bet pierakstīties uz vizīti nebija iespējams, savukārt, kad ieradās vēstniecībā bez pieraksta, tika patriekts, sacīja Andreja uzticības persona Kristīne. Vēlāk, 2025. gada vasarā, viņam izdevās iesniegt dokumentus vēstniecībā ar kādas tūrfirmas starpniecību, kas izlīdz vēstniecībai ar dokumentu pieņemšanu, turpināja Kristīne.
Pieņemot dokumentus, Andrejs oficiālā veidā tika informēts, ka pasi izgatavos divu mēnešu laikā, bet tās nav aizvien.
Andrejs ir izmisis, jo bez derīga ceļošanas dokumenta (pases), viņam draud izraidīšana no Latvijas. Kristīne klāstīja, ka saziņa ir ar Krievijas vēstniecību ir vairāk nekā slikta un ka pierakstīšanās uz vīzīti ir neiespējamā misija.
Andrejs jau 2023. gadā kārtoja valodas pārbaudi, ko valsts pieprasa, lai Krievijas pilsoņi varētu palikt Latvijā. Viņš apliecināja latviešu valodas klausīšanās prasmi, lasītprasmi un runātprasmi, bet iegāza rakstītprasme.
Tiem Krievijas pilsoņiem, kuri izrādīja cenšanos nokārtot valodas pārbaudi, bet tas nesanāca, tai skaitā Andrejam, valsts pagarināja uzturēšanās atļauju uz diviem gadiem. Nu Andreja uzturēšanās atļaujas termiņš beidzas. Tā kā šajā laika posmā viņš nav nokārtojis pārbaudi, viņam tiks izsniegts rīkojums pamest Latviju. Andrejs pierakstījies uz atkārtotu valodas pārbaudi februārī, bet to nevarēs kārtot, jo iztecējis divu gadu termiņš un viņam nav pases, jo Krievijas vēstniecība ilgstoši to neizsniedz.
Andrejs sacīja, ka būtu kārtojis pārbaudi atkārtoti, iekļaujoties termiņā, ja Krievijas vēstniecība viņam pasi izsniegtu laikus, pāris mēnešu laikā, kā tika solīts. Beidzoties uzturēšanās atļaujas termiņam, vīrietim vairs neizmaksās Latvijas pensiju un invaliditātes pabalstu. Nonākot šādā situācijā, turklāt apzinoties, ka var tikt izraidīts no Latvijas uz Krieviju, kur viņam neviena nav, Andrejs jūtas sagrauts.
Zvērināta advokāte Jeļena Kvjatkovska, kura nepārstāv Andreju, bet specializējas cilvēktiesībās, sacīja sekojošo:
"Valstij jārespektē cilvēktiesības, tiesības uz ģimenes dzīvi, privāto dzīvi dzīvot ar saviem tuviniekiem, ģimeni. Valstij jārespektē tiesības uz veselību, ja personai draud jebkādas briesmas valstī, uz kuru tiek izraidīta. Pat ja likums konkrēti pasaka, ka persona jāizraida, jo neizpildīja formālus kritērijus, Latvijas tiesu prakse pasaka, ka arī tādos gadījumos jāizvērtē cilvēktiesību ievērošanas iespēja."
