Stāsts par kādu ģimeni Zemgalē, kas kopīgiem spēkiem, plecu pie pleca strādājot, atjauno māju pēc postoša ugunsgrēka. Vainīga, visticamāk, bija ogle, kas izkrita no krāsns. Taču nedz ugunsgrēks nedz arī bēdīgi slavenā Zemgales vētra pirms diviem gadiem nav spējušas māju nopostīt un tā, tāpat kā ģimene, stāv Augstkalnes ciematā jau vairāk kā pusgadsimtu, vēsta "Degpunktā".
Kopš ugunsgrēka Māliņu mājā ir pagājušas vairākas dienas. Liesmas no kurtuves izplatījās pa starpstāvu pārsegumu, bēniņiem un bojāja visu māju.
Laiku un pūles ģimenes locekļi nežēlo. Saimnieks, bērni, sieva, māte, brālēni - katrs liek savu pirkstu pie tā, lai saimes māja tiktu atjaunota. Saimnieka dēls Kārlis uz brīdi atvelk elpu no jumta labošanas darbiem un izstāsta, kā todien aizsākās ugunsgrēks.
“Vecāmāte bija iekurinājusi krāsni. Pati bija aizgājusi savos darbos, līdz ar to neredzēja, ka sākās ugunsgrēks. Līdz ar to sakrita, kā nevajadzēja sakrist,” stāsta saimnieka dēls Kārlis.
Kamēr vecmamma bija dārza darbos, par degošo māju glābējiem piezvanīja kāds garāmbraucējs. Sieviete ieraudzīja dūmus vien brīdi pirms ugunsdzēsēju ierašanās un panikā paspēja applaucēt roku, cenšoties tikt telpās. Tālāk sekoja zvans ģimenes locekļiem - ķēdes veidā Kārlim par notikušo paziņoja māsa. “Raudādama teica, ka kaut kas esot noticis. Es mēģināju pēc iespējas ātrāk arī noreaģēt un sazvanīju vecmammu, kas bija tajā brīdī mājās, kā arī tēti. Tētis arī nebija uz vietas, es viņu paņēmu un abi braucām skatīties, kas noticis,” atminas Kārlis.
Ģimenei šķiet, ka ugunsgrēks sākās no kādas karstas ogles, kas izkrita no krāsns.
“Iztīru visus bēniņus no vecā siltinājuma, salikām jauno jumtu, visi kopšanas darbi, tīrīšanas, mitruma savākšana. Paldies ģimenei, kas izbrīvēja laiku, lai palīdzētu. Lielā ātrumā jumts teju jau gatavs. Tagad iekšdarbi, tā pati krāsns atjaunošana, elektrības tīkla sakārtošana,” klāsta Kārlis..
Kārļa vecmāte pati sevi vaino notikušajā jo nepieskatīja krāsni.
Viņa saka - liktenīgais sērkociņš vēl sirdī dur, tāpēc par to kameras priekšā grūti runāt. Radi tikmēr aicina viņu tik ļoti nepārdzīvot - galvenais, ka visi palikuši dzīvi.