Šogad visās valsts skolās mācības notiek tikai latviešu valodā. Teorētiski tām tam vajadzētu būt, tomēr realitāte ir cita - daudzi krievu skolu bērni nezina latviešu valodu, tāpēc skolotāja teiktais līdz apziņai nenonāk. Kādi būs mācību rezultāti? Vai skolotāji pāries uz krievu valodu?
Savu pieredzi skolotāja amatā bijušajā krievu
plūsmas skolā vēsta Rīgas domes deputāts no Nacionālās apvienības Kaspars Spunde: "Šīs nedēļas sākumā mani uzrunāja
Rīgas 45.vidusskolas direktore
Baiba Neimane, aicinot aizpildīt pēkšņo vēstures skolotāja vakanci jaunpievienotajā Čiekurkalna pamatskolas ēkā (bij. “mazākumtautību”) un pildīt skolotāja pienākumus 6.-9. klases skolēniem, kamēr tiek rasts pastāvīgs vēstures skolotājs. Trešdien parakstīju darba līgumu un šodien, 18. septembrī bija mana pirmā darba diena.
Man nebija ilūziju, un arī direktore brīdināja, ka skolā ir problēmas ar latviešu valodas zināšanām. Ne velti, apzinoties savu vainu un nespēju pasniegt mācību priekšmetus, atbilstoši jaunajām prasībām, skolu pameta ap 10 “veco” pedagogu, turklāt 1 vēl ir izvēlējies tiesāties ar skolu.
Tomēr situācija praksē izrādījās vēl skaudrāka. Mani iespaidi pēc pirmās dienas vēstures skolotāja statusā Ciekurkalna pamatskolā vienā vārdā raksturojami kā “vāks”. Mans vienīgais darba un ietekmes instruments - valoda - ir neefektīvs, jo daudzi skolēni nesaprot/nerunā/nelasa latviski!
Līdz šim valstī realizētā pakāpeniskā pāreja uz izglītību latviešu valodā lielā mērā ir bijusi fikcija. Kā iespējams, ka 6.-9. klasē ir skolēni, kuri nespēj saprast latviski teikto? Vecāki un pedagogi ir pastrādājuši noziegumu pret bērniem, jo tagad viņu izglītošana ir teju neiespējama.
Šajā gadījumā mana lielākā baža ir par pedagogiem. Līdzīgi kā mans priekštecis tika “nokauts” pēc pāris nedēļām, lēmumu par skolas pamešanu var pieņemt arī citi jaunpienākušie pedagogi.
Kā panākt to, ka skolēni ļoti īsā laikā uzlabo savas latviešu valodas zināšanas? Gribētos, ka apzinīgie bērnu vecāki, saprotot situācijas nopietnību, paši aktīvi meklē risinājumus, piem., piesaistot privātskolotājus. Taču tas laikam būtu naivi cerēts. Atliek organizēt pēcstundu valodas apmācību ar obligātu apmeklējumu, kuram gan jāmeklē finansējums.
Mēs nepadosimies. Informācija sekos."
