Rīgas masu pasākumi ir pilni ar pārsteigumiem, bet viens no tiem – pārvietojamās tualetes – tās liek daudziem, īpaši mazāka auguma dāmām un bērniem, justies kā alpīnistiem bez virves.
Vai esat kādreiz mēģinājuši uzrāpties uz tualetes poda, kas acīmredzami projektēts basketbolistiem? Ja jūsu augums nesasniedz 1,50 m, tas ir īsts piedzīvojums! Kāda rīdziniece dalās pieredzē: “Šīs zaļās un zilās būdiņas kustas kā šūpoles, rokturu nav, un pods ir tik augsts, ka jābūt akrobātam, lai tur tiktu klāt!” Higiēna? Labāk turēties puspietupienā, lai izvairītos no poda malas, bet tad - o, pārsteigums! - pisuārs draudzīgi sveicina tieši pie sejas. “Žonglē, cik gribi, bet sausu dibenu no turienes neiznesi,” smejas dāma, piebilstot, ka ciešāks apģērbs vai soma padara misiju vēl neiespējamāku.
Īpaši žēl mazo meitenīšu, kuras šādos “troņos” vienkārši netiek. “Kopā ar bērnu tur ieiet? Aizmirsti! Ar somu? Tas pats stāsts,” sūrojas aculieciniece. Viņa piebilst, ka invalīdu tualetes ar zemāku podu un rokturiem ir glābiņš, bet tās nav pieejamas visur.
Tikmēr Jūrmalas konteineru tualetes tiek slavētas kā “pieczvaigžņu apartamenti” salīdzinājumā ar standarta būdiņām.“Vai projektētāji paši ir kaut reizi tur sēdējuši?” retoriski vaicā rīdziniece, aicinot padomāt par plašākām kabīnēm ar zemākiem podiem un rokturiem.
Masu pasākumos stacionāro tualešu bieži vien nepietiek, tāpēc vai nav laiks pārvietojamajām tualetēm kļūt draudzīgākām visiem - no mazām meitenītēm līdz somu nēsātājiem? Aicinām dalīties pieredzē un ierosinājumos - varbūt kopā izdomāsim, kā padarīt šos “troņus” pieejamākus! Un, jā, nākamreiz, ja būdiņa šūpojas, varbūt tomēr labāk meklēt krūmiņus - vismaz tur pamats nekustas!
