Potenciālais darba devējs ar nopietnu lūgumu vēršas pie pasniedzējiem

Par pareizrakstību jaunā paaudze uztraucas arvien mazāk - gan jau saņēmējs sapratīs, ja gribēs. Tomēr ir pieklājības normas, kuras nedrīkst ignorēt, it īpaši tad, ja raksti vēstuli potenciālajam darba vai prakses vietas devējam.

Vietnē "X" potenciālā prakses vietas devēja vēršas ar lūgumu pie pedagogiem, kuru audzēkņi meklē prakses vietas: "Dārgie pasniedzēji, sūtot savus skolēnus prakses meklējumos, lūdzu, apskaidrojiet, ka šādi e-pasti netiek uzskatīti par nopietniem, visticamāk, paliks bez atbildes. ''Labdien, es gribēju uzzināt vai jus pieņemat skolēnus prakse, es eju 3kurssa un mekleju prakses vietu 1menesi februāri!" Vismaz uzrunu, salabot kļūdas, uzrakstīt mācību iestādes nosaukumu (te bija tikai kursa nosaukums) un arī parakstu. (Ar cieņu, Anniņa) "

Komentētājiem ir vēl trakāki piemēri un kopēja atziņa, ka liela daļa jaunās paaudzes vai nu neprot, vai negrib rakstīt oficiālas vēstules. "Pff... mēs regulāri saņemam e-pastus no cilvēkiem ar augstākās izglītības diplomu no sērijas "Man vajag izziņu par diplomu iesniegšanai."... Kādu, kam, kur, par ko"

Viena no komentētājām paskaidro problemātiku no izglītības iestāžu puses: "Strādāju tehnikumā, diemžēl tehnikumos mācās arī jaunieši, kuriem būtu grūti vai neiespējami mācīties vidusskolā. Iemesli dažādi - robi iepriekšējās vielas apguvē, "grūta galva", diagnozes, jā, arī slinkums. Skolotāji dara, ko var, bet ne visas pīles kļūst par gulbjiem."

Starp viedokļiem lasāmi arī attaisnojoši "spriedumi": "Ja viņš grib būt celtnieks, dārznieks u.c., tad var arī pievērt acis uz pareizrakstību."