Saprotams, ka vēl pirms 20 gadiem nevienam neienāca prātā pat ierunāties, ka 15 minūšu gājiens līdz skolai ir kas ārkārtējs. Laiki ir mainījušies, tāpēc daudzi uzskata, ka bērnam 1,5 kilometru gājiens kājām ir pilnīgi nepieņemams.
Diskusiju vietnē "X" uzsāka Laura, sakot, ka ar pirmklasnieku no pieturas līdz mājām pustotru kilometru iet pa grants ceļu ir ļoti grūti.
Viena daļa komentētāju uzsver, ka gan viņi paši, gan viņu vecāki līdz skolai ik dienu mērojuši daudz garākus ceļus. Jāiet bijis gan pa grants ceļu, gan šosejas nomali, gan caur mežu, kā arī visos laika apstākļos.
Tajā pašā laikā var piekrist oponentiem, ka mūsdienās satiksme arī uz lauku ceļiem ir intensīvāka, tātad pārvietošanās bīstamāka. Nekā veselīga nav arī faktā, ja skolā esi nonācis izlijis un slapjās drēbēs jāsēž vismaz sešas stundas.
Cita aina ir pilsētniekiem - pa asfalta segumu un apgaismotu ietvi 15 minūšu gājiens nudien nav ekstrēms pasākums.
Es te varu parakstīties zem katra vārda.
— Laura Renskumberga (@Lauvaaa) November 5, 2024
Mums situāciju uzlabo,ka vienam 17,otram 13 un trešajam pirmā klase.Mazo pēc mācībām var izņemt no skolas. https://t.co/r5LXrW5s8yīvojam ārpus pilsētas,autobuss kursē,bet ar kājām no pieturas ir,aptuveni,1,5km. Pa granti. Pa granti,Karl!