Saeimā ir slēgtas visu ēdnīcu un kafejnīcu durvis, aiz kurām desmitiem gadu vairāki simti ļaužu ik darba dienu ieturēja pusdienas vai pasēdēja pie kafijas tases, vēstīts Edgara orlova materiālā "Uz darbu ar desmaizēm" izdevumā "Privātā Dzīve".
Pie durvīm izkārts paziņojums, ka iepriekšējais ēdināšanas pakalpojumu sniedzējs neturpina nomas attiecības, bet jauni nomnieki nepiesakās. Vairākkārt sludināta pieteikšanās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai, bet rezultāta nav. Saeimas administrācija jau aizdomājusies, ka ēdnīcā varētu ierīkot kādu pašapkalpošanās pārtikas kiosku, kur, protams, ne pie kāda siltā ēdiena nevarēs tikt.
Tikmēr dalās deputātu domas par to, vai Saeimā vispār ir vajadzīga ēdnīca jeb kafejnīca.
"Droši vien tas ietekmē darba produktivitāti, jo tās Saeimā bija vieta, kur varēja pārrunāt darba jautājumus. Tagad ieguvēji ir mazie uzņēmumi, kas atrodas ap parlamentu. Kas, protams, nav slikti, bet man jau šķiet, ka vajadzētu rast risinājumu ar ēšanu parlamenta telpās," sacīja deputāte Aiva Vīksna.
Saeimas deputāts Raimonds Čudars saka: "Bija jau ērti, ka varēja starpbrīdī ieskriet un paņemt ko ēdamu, tagad jāiet ārā. Es aizskrienu pēc kādām maizītēm un bulciņām. Saldās gan neņemu."
Saeimas deputāte Ramona Petraviča: "Nav mums, deputātiem, tagad ne kur tikties, ne arī paēst. Jāsamierinās, kā ir."
Saeimas deputāts Kristaps Krištopans: "Ja mēs pat šādu lietu nevaram sakārtot, ko tad mēs vispār varam? Protams, ka pietrūkst vietas Saeimā, kur paēst."
Daļa deputātu, piemēram, bijušais finanšu ministrs Jānis Reirs un deputāts Andrejs Ceļapīters, atklāj, ka Saeimas ēdnīcas slēgšana viņus būtiski neietekmē.
