Grupu dzīvokļa cilvēkiem gājiens uz kafejnīcu izvēršas pazemojošā notikumā

tautaruna.lv schedule21.sep

Tāpat kā daudzviet citur, arī Tukuma novada Irlavā noritēja Māju kafejnīcu dienas. Gribēdama iepriecināt grupu dzīvokļa iemītniekus, kuri sirgst ar garīga rakstura traucējumiem, Inese aizveda šos cilvēkus uz improvizēto kafejnīcu.

Lai gan sākotnēji viss šķitis lieliski - sagaidīta šī grupiņa ar smaidiem un labiem vārdiem, piedāvāts apsēsties pie galdiņiem un uzgaidīt. Bet tad atnākusi saimniece, likusi atbrīvot galdiņus, jo tie esot rezervēti. Grupiņa nolēmusi neaizņemt tik svarīgās vietas, tāpēc pasūtījusi ēdienu līdzņemšanai. Varot uzgaidīt kaut kur tālāk. Diemžēl, arī iekārotās putraimu desas pa to laiku beigušās.

Inese Auziņa "Facebook" raksta: "Mazas pārdomas. Nolēmām ar saviem klientiem no grupas dzīvokļa "Mežrozītes" Irlavā, kurā dzīvo cilvēki ar garīgiem traucējumiem, apmeklēt mājās kafejnīcu dienas "Ostiņas" Irlavā.

Pirmais iespaids bija ļoti jauks, mūs sagaidīja divas smaidošas, laipnas meitenes.

Piedāvāja vietas pie galdiem, bet atnākot kluba vadītājai, mūsu pasākums beidzās nesākoties.

Viņa paziņoja, ka viss ir rezervēts, un lai nākam pēc stundas, tas būtu laiks, kad kafejnīca beidz savu darba laiku.

Piedāvāju viņai, vai nevaram savu pasūtījumu, ko gribējām baudīt, ņemt līdzi,kam viņa piekrita.

Tad viņa palūdza mūs visus lai nestāvam tur un negaidām bet ejam pie pieturas kur bija gan tirdziņš gan saimnieciskā daļa.

Pie galdiņiem bija ļoti daudz vietas un cik zinu,tad šādos pasākumos apkalpo visus,tik gaidam savu kārtu.

Viesmīlīgs personāls liekot pagaidīt ēdienu, būtu piedāvājis kafiju vai tēju,kas šajā vietā bija par brīvu, par ko liels prieks, bet mēs laikam neatbildām tam kritērijam.

Tā stāvējām gaidījām pie virtuves durvīm, klausoties viņas sarunas, kādas 15 min, līdz iznāca cits apkalpošanas personāls un paziņoja, ka tomēr mūsu vēlme nogaršot putraimdesu neizdosies, jo esot viss izpārdots.

Un šeit neiet runa par ēdienu,bet gan par mūsu attieksmi pret šādiem cilvēkiem, viņi neizvēlējās savu likteni šādu un viņi cenšas dzīvot savu dzīvi mums līdzās, mācās no mums, bet šeit, šai vietā, dažu cilvēku sejas izteiksme un runāšana izteica viņu nostāju pret šādu cilvēku mērķu grupu.

Apkalpojot šādus cilvēkus ar patiesu mīlestību mēs tikai iegūtu lielu Dieva svētību, bet šai kafejnīcai vēl šīs iemaņas jāapgūst."