"Man patīk mierīgi gulēt naktīs"; sievietei dzīvi gandē konkrēta tipa cilvēki

© pixabay.com

Iespējams, ka no padomju laikiem iegājies, ka vēl arvien tiek gaidītas "ekstra" pateicības no klientiem un pacientiem.

Diskusiju par neprasītu "pateicību" ārstiem, juristiem un meistariem vietnē "X" aizsāka Luna: "Man līdz nelabumam riebjas cilvēki, kas par visu varu cenšas “samaksāt” - ārstiem, juristiem, meistariem. Mani, piemēram, tas pazemo. Samaksā par manu darbu rēķinu, godīgi! Nevis centies man ietūcīt kabatā vai somā savu saņurcīto sūda aploksni (lai cik tur būtu). Fui!"

Komentāros ļaudis saka dažādas, arī pilnīgi pretējas lietas. Vieni bilst, ka bez aploksnes ārsta vai māsiņas kabatā nekas uz priekšu nekustas, citi, ka principa pēc nevienam nemaksā vairāk par noteikto taksi un tāpat saņem gana labu apkalpošanu, trešajiem šķiet, ka tā ir cieņas izrādīšana konkrētā pakalpojuma sniedzējam.

Priviliģētais raksta: "Ņemiet! Cilvēks ir gribējis izrādīt papildus pateicību Jums. Tā ir liela lieta, jo tā palīdz mūsos saglabāt pateicīgu attieksmi. Ja Jums to naudu nevajag, noziedojiet kādam un Jūs būsiet palīdzējusi vēl kādam, ne tikai tam, kurš iedeva pirmais. Visi iesaistītie būs pateicīgi."

Autore iebilst: "Nepiekrītu! Pilnībā nepiekrītu! Tas veido korupciju visos līmeņu, līmeņos! Noziedot es varu no savas godīgi nopelnītās naudas. Šādas aploksnes uztur to, ka visi ir pērkami. Šodien vienkārši dod, rīt prasīs izdarīt kaut, jo “es tak dodu”. Plus, man patīk mierīgi gulēt naktīs."

Pēteri interesē: "Piekrītu. Intereses pēc - tie, kas tā dara, ir gados jauni vai veci, vai abas grupas? Man kaut kā palicis iespaids, ka vecāka gadagājuma cilvēki tā mēdz darīt, jo agrāk bez šādas aplokšņu samaksas nevarēja pat santehniķi pārliecināt izdarīt to, kas bija viņa darba pienākums."

Liesma: "Un paši bāzēji pēc tam visur sūdzas ka bez aploksnes nu nekā, tas nekas ka ne viņiem prasija neko."

Svarīgākais