Uz ļoti skumjas nots norisinājies kāds skolas izlaidums, kura noslēgumā uz skatuves tika aicinātie, tie, kuri nesaņēma atestātus.
Zināmā mērā tas atgādina padomju laikus, kad manā skolā ar atvērtu burtnīcu, kurā rēgojas skolotājas ar sarkanu tinti ieliktais vieninieks, gaiteņa vidū vajadzēja stāvēt nesekmīgajam skolēnam. Tādējādi viņš tika kaunināts par sliktām sekmēm, vienlaikus liekto baidīties visiem skolasbiedriem, ka līdzīgs liktenis var piemeklēt arī viņu.
No vienas puses ir saprotams, ka skolēns lielākā vai mazākā mērā pats ir vainīgs pie sliktajiem mācību rezultātiem, tomēr publiska kaunināšana ir nepieņemama mūsdienu dzīves sastāvdaļa.
Par situāciju mikroblogošanas vietnē "X" raksta Santa: "Izlaidumā, visu priekšā uzaicināt uz skatuves skolēnus, kas nav ieguvuši atestātu ir tik skumji. Vēl jo vairāk, jo viņus neviens neapsveica, nebija neviena puķīte. Daži pat asaru nolēja. Izlaidumā atmosfēra bija drausmīga."
Komentētāji dalās divās karojošās pusēs, un vainoti tiek ne tikai skolēni un konkrētās skolas vadība, bet visa izglītības sistēma, kas pēdējos gados parāda iepriekš pieļautās kļūdas mācību programmu metodikā un apmācības veidā.
"Tas ir drausmīgi, bet kā var nenokārtot eksāmenus, kaut vai ar minimālo punktu skaitu? Tieši ko šie jaunie cilvēki ir darījuši savā dzīvē līdz šim? Lūdzu lasiet šos jautājumus ar rūpēm un patiesu ziņkāri, nevis uzbraucienu."
"Nu bāc. Tā jau viņiem nav viegli, vēl publiski izsaukt"
"Kauns skolniekiem. 10% var savākt jebkurš skolnieks,kas apmeklē stundas un klausās vielu. Tagad paši vainīgi un nevajag nevienu citu vainot tajā,ka nenokārtojā eksāmenu. Uz izlaidumu arī nebija jāiet,bet ja nenokārtoja eksāmenu,tad jau arī nesaprot,ka izlaidums nav domāts viņiem."
"Skola nepadomāja par to, kā šis atsauksies uz izglītības kvalitātes vērtējumu, nedz, kā viņi sociāli iekļauj šos bērnus. Direktors noteikti nav cilvēks, ka šo pieļāva. Vajadzētu publiskot,jo tautai savi varoņi ir jāzina, būs vēl piemērs, kāpēc skolas vairs nav,nevienam šo nevajag"
