Daudzkārt ir runāts par cilvēku pazemojošo VDEĀVK apmeklējumu, lai pagarinātu invaliditātes statusa termiņu arī gadījumos, kad skaidri zināms, ka ne pēc diviem, ne pieciem gadiem cilvēks nebūs atveseļojies - nebūs pazudis Dauna sindroms, nebūs "salabojies" iedzimts trūkums, nebūs ataugusi ne roka, ne kāja, nedz arī sākusi redzēt zaudēta acs.
Mikroblogošanas vietnē "X" diskusiju uzjundījis Sarmītes Kolātes ieraksts: ""Ģimenes studijā" kāda jau pilngadīga dēla mamma, kuram ir Dauna sindroms, stāsta, ka pēc 18, protams, bija atkal komisija, kas vērtē, vai gadījumā tā liekā hromosoma nav izbeigusies? Šito nemāca jau kādā 7. klasē, ka nē, nekas tur neizbeidzas?"
Ļaudīm tas nav nekāds jaunums: "Kārtējā VDEĀVK nejēdzība, kas diemžēl vairs nemaz nepārsteidz."
"VDEĀVK ir interesants kantoris. Man ik pēc 2-5 gadiem (atkarīgs uz cik ilgu laiku iedod) jāiet komisija, jo varbūt manai sirdij ir pazudis iedzimtais defekts."
Komentētājiem ir sava skarbā pieredze: "Mans tēvs, kuram nav viena kāja, arī regulāri iet, a ja nu brīnums notiek. Latvijā tak viss var būt"
"Ģimenes studijā" kāda jau pilngadīga dēla mamma, kuram ir Dauna sindroms, stāsta, ka pēc 18, protams, bija atkal komisija, kas vērtē, vai gadījumā tā liekā hromosoma nav izbeigusies? Šito nemāca jau kādā 7. klasē, ka nē, nekas tur neizbeidzas?
— Sarmīte Kolāte (@Sarmite_Kolate) June 6, 2024
