Par infrastruktūras problēmām Elkšņu apkaimē vietējie sūdzas jau gadiem, taču ne pašvaldība, ne ceļu īpašnieki netiek galā ar būvdarbu uzsākšanu, vēsta TV3 raidījums “Degpunktā”.
Ja automašīnas vadītājs grib šķērsot Elkšņu krustojumu, viņam vai viņai jātiek pāri kopā četrām joslām. Turklāt šajā šosejas posmā satiksme mēdz būt visai intensīva. Transportlīdzekļa vadītājam izbraucot no mazākas nozīmes ceļa, diezgan asā un neērtā leņķī jāpagriež galva, lai varētu pārliecināties par drošību, jo krustojums nav simetrisks. Tiekot līdz atelpas brīdim jeb veiksmīgi šķērsojot divas joslas un nonākot “drošības saliņā”, šoferim atkal uzmanīgi jānofiksē moments, kad atbrīvosies atlikušās divas joslas.
“Latvijas Valsts ceļu” pārstāvjiem vaicāts, kas tiek plānots, lai uzlabotu satiksmes organizāciju. Izrādās, uzņēmums jau pirms pāris gadiem izveidoja pārbūves plānu, taču tas esot noraidīts: “Būvprojekta risinājumi paredzēja sadalošās joslas slēgšanu, novirzot satiksmi uz tuvākajiem satiksmes mezgliem Ikšķilē un Ogrē apgriešanās manevru veikšanai, taču šādam risinājumam nepiekrita Ikšķiles pašvaldība, kura būvprojektu nesaskaņoja. Bez sadalošās joslas slēgšanas pati nopietnākā un bīstamākā satiksmes drošības problēma krustojumā tādējādi netiktu atrisināta, līdz ar to pašvaldības nostājas dēļ projekts netika realizēts. Līdz šim Ogres novada pašvaldība nav vērsusies LVC ar lūgumu saskaņot kādu no novada teritorijas plānojumā ieskicētajiem Elkšņu krustojuma pārbūves risinājumiem.”
“Latvijas Valsts ceļu” atbilde pārsūtīta Ogres novada pašvaldībai, lūdzot izskaidrot iemeslu, kāpēc tika noraidīts projekts, kurš pamatīgi atvieglotu vietējo iedzīvotāju dzīvi un novērstu bīstamas situācijas uz ceļa. Pašvaldības pārstāvis Patriks Grīva rausta plecus un atzīst, ka apgalvojums ir nepatiess: “Mums jāsaprot, ka krustojums un zemes platība nevienā no tās centimetriem nepieder pašvaldībai. Tas ir LVC lēmums, kā to risināt. Tas ir viņu budžets un finansējums, arī viņu redzējums, kā šo jautājumu risināt.
