Aitkope, pārstāvot vairāku iedzīvotājus, arī citus lopkopjus, ziņo par vilku saplosītām aitām, govīm un suņiem salīdzinoši īsā laika nogrieznī Jēkabpils novadā, vēsta "Bez Tabu".
Gita kopā ar meitu saimnieko aitu fermā Asares pagastā, Jēkabpils novadā. Raidījumam aitkope ziņo par vilku posta darbiem salīdzinoši īsā laika nogrieznī: vēl senāk, bet kopš pagājušās vasaras jo īpaši Asares un kaimiņu pagastos plēsēji nogalinājuši gana daudz aitu, govju, pat suņus. Gita sacīja, ka vilki medī arī māju pagalmos, teju pie namdurvīm.
"Mērs jau pilns, tiešām. Tā vairs nevar dzīvot. Ko mums darīt?! Ir izmisums!"
Vilks ir medījams dzīvnieks, bet vienlaikus arī īpaši aizsargājama suga. Medību sezonā atļauts nomedīt 300 vilku. Sezona ilgst no jūlija vidus līdz 31. martam vai, kad izsīkst atļauju limits. Kā raidījumam norādīja Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks, pēdējos gados atļaujas beidzas krietni pirms medību sezonas beigām, un ilgu laika nogriezni lopkojiem atliek vien noraudzīties, kā tiek plosīti lopi un mīļdzīvnieki.
Teorētiski no vilku postažas cietušie, kad beidzies medību limits, var lūgt Valsts meža dienestam (VMD) ārpuskārtas atļaujas vilku medīšanai, ziņojot par vilku uzbrukumiem. Tā nesen pēc suņa saplosīšanas pavisam tuvu mājām rīkojās arī Asares pagasta iedzīvotāji un vietējie mednieki, bet VMD atbilde viņus šokēja. Tajā tika sacīts, ka iedzīvotājiem “jāizbeidz sava veida histērijas eskalācija”.
VMD ārpuskārtas vilku medīšanas atļauju neizsniedza. Valters Lūsis, Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs, skaidro:
"Vilku normāla uzvedība ne vienmēr sakrīt ar cilvēku priekšstatiem, kā vilkiem būtu jāuzvedas. Vilks ir plēsējs, oportūnists. Tas nozīmē, ka patērēs to, kas vieglāk nomedījams. Cilvēkiem jānodrošina saviem dzīvniekiem apstākļi, kas mazina vilku uzbrukuma iespējamību."
Lemjot par ārpuskārtas atļauju izsniegšanu pēc vilku uzbrukumiem, VMD pēta, vai saimnieki mīļdzīvnieku, piemēram, suni, nav atstājuši bez uzraudzības un pie ķēdes, vai, piemēram, ganāmpulkam apjozts drošs žogs. VMD teic, ka nereti prevencijas pasākumi nav pietiekami - saimnieki lopus teju uzliek uz paplātes vilkiem. Ja iedzīvotāji nav piestrādājuši pie prevencijas mājasdarba, tad arī papildu atļaujas nepienākas, sacīja VMD, piebilstot, ka gadā tās piešķir ļoti reti, ārkārtas gadījumos, kad ir apdraudējums sabiedrībai. Ja suns atstāts mājas pagalmā, vilka uzbrukums sunim tuvu namdurvīm nav ārkārtas gadījums, sacīja VMD.
Jēkabpils novada aitkope Gita noraida pārmetumus, ka viņas vairākas nokostās aitas, kaimiņa suns nebija pietiekami pasargāti ar prevencijas pasākumiem.
"Suni saimnieks izlaida no mājas, kā jau laukos. Turpat ļoti tuvu mājām to nokoda un aizstiepa tālāk. Mūsu aitiņas bija aiz pusotru metru augsta tornado žoga. Tur arī vilki tika iekšā un saplēsa. Nezinu, kādu vēl prevenciju var prasīt. Pēc viņu teiktā, jāgaida, kad mani pašu apdraudēs - jāatstāj naktī durvis vaļā, lai vilki ienāk istabā, tad sāks kaut ko darīt. Tas ir ļoti sāpīgi!"
