Šajās dienās varam ''atzīmēt'' 1 mēneša jubileju kopš tām dienām, kurās līdz plašākai sabiedrībai nonāca ziņas par SIA “Agrobalticum” īpašnieka Gata Auziņa un vienmēr uz ekstrēmāku patriotismu (okupantu lielgabala ''zādzība'' Jēkabpilī, dalība karā Ukrainā) noskaņotā Gundara Kalves aktivitātēm Krustpils dzelzceļa stacijas apkārtnē.
Līdz abu kungu aktivitātei mēs pat iedomāties nevarējām, kādos apjomos caur Latvijas teritoriju un ostām tiek eksportēta Krievijas lauksaimniecības produkcija. Abi kungi diennakts dežūras ar dzelzceļa vagonu uzskaitīšanu bija uzsākuši jau 2023.gada decembra sākumā, tāpēc simtiem ikdienā uzskaitīto vagonu, un abu aktivitātes sociālajos tīklos, bija gana taustāms arguments, lai jau 8.decembrī premjere Evika Siliņa parakstītu rezolūciju, lai vairākām ministrijām un kontrolējošajām iestādēm liktu apkopot ziņas, kas Latvijā Krievijas graudus ieved, lai būtu iespējams apzināt pilnīgāku kopsavilkumu par graudu kravām, kas plūst caur Latviju.
Tātad, ''sprādziens'' bija noticis ne vien sabiedrībā un medijos, bet arī valdības līmenī, biedrība ''Uzņēmēji mieram'' platformā ''Mana balss'' savāca vairāk kā 10 000 parakstus, un...
Kā precīzi pēc mēneša, 8.janvārī, ziņoja TV3 Ziņas, koalīcijā nav atbalsta iecerei aizliegt Krievijas graudu tranzītu. Tauta to uztvēra atbilstoši, jo jau veselu mēnesi karsētais, tagad sociālajos tīklos jau aizgājis teju ar zilām liesmām.
''ĀRPRĀTS! Vai šī koalīcija var krist vēl zemāk?'', savu nostāju platformā X pauž Ķekavas novada domes priekšsēdētaja vietnieks Andris Vītols
Ivo Skudikis: ''Protams, ka va arī zemāk/ tālāk/ pretīgāk. Vēl var ierosināt izstāties no NATO un ES, un palūgt pievienoties Mordorai. Ta kā nevajaga, šo koalīciju novertet par zemu. Šie vēl pagūs parādīt, "kas lācītim vēderā"''
Didzis Šmits: ''Var''
Protams, ka pa kādam viedoklim nāca arī diskusiju saasināšanai.
Piemēram, lietotājs Skaidris: ''Ārprāts būtu tieši otrādi, ja kaut ko tik idiotiski populistisku atbalstītu. Krieviem no tā ne silts ne auksts - savu ostu pietiek, un globālās plūsmas tas neietekmētu, bet zaudējumi būtu tikai Latvijai. Tu būtu gatavs kārtējo reizi savilkt jostu?
Tomēr arī šeit pārsteigumu nebija un patriotisms pārliecinoši bija pārsvarā:
''mēs finansējam Ukrainas graudu zagšanu un dodam ienākumus nacistiskam režīmam, kas deklarējis mums uzbrukt. Kas tas par vājprātu notiek valdībā?!''
''Forši finansēt orku darbības! Jāskatās ka vēl paši nedabūjām ierīt no tās miskastes valsts''
Kā vienmēr lietišķs bija Tviterkonvoja iniciators Reinis Pozņaks: ''Krievijas graudu tranzīts jāsaglabā, jo esam apņēmušies pabarot Āfriku, lai tā paēdusi varētu turpināt atbalstīt krievijas agresiju visās starptautiskajās organizācijās, jo baro viņus taču krievija. Eiropa pašiznīcinās''
Vienmēr skaļais politiķis Raivis Zeltīts pat izveidoja aptauju ar jautājumu: ''Ja tiek pieteikts pikets pie MK ēkas tā sēdes laikā ar aicinājumu apturēt RU graudu importu, vai Tu ietu?''. Tā gan atsaucību neguva, jo vienīgā atbilde sekoja no visādi aktīvā Liepājas pašvaldības iestāžu darbinieka Aigara Prūša: ''Svarīgāk par graudiem ir padarīt nekaitīgu 5.kolonnu. Prasot rīcību, tāds pikets būtu tieši laikā''
Nedaudz ekstrēmāku lietišķumu pauž lietotājs Gvido: ''par to graudu tranzīdu, ir jataisa protests, pie Ministru kabineta jaizber graudi un ar sarkanu krāsvielu jaaplej graudi , varbut šāds uzskates lidzeklis uzrunās? Vai ari radikāli jabloķē tas tranzids? Betona bluķus uz dzelzceļa jakramē? nelaist ārā no dzelzceļa stacijas''
Vai arī kā Brigita Smildziņa: ''Pabarot Āfriku-vājš arguments, kas nepārliecina. Tāda atrunāšanās Eiropas neizdarībai vien sanāk. Āfriku mēs barojam jau 50 gadus, kā nav paēdusi, tā nav. Varbūt beidzot jāmeklē citi risinājumi, kas patiešām strādā. Viens no tiem-neiejaukšanās.''
Interese par citu viedokli bija arī politiķim Vjačeslavam Dombrovskim, kurš notikušo rezumēja šādi: ''ZZS un “Jaunā Vienotība” vienisprātis, ka Krievijas graudu tranzīta iespējas jāsaglabā? Par ZZS pārsteigumu nav. Bet Vienotība?! Kad šī valdība plāno atgriezties pie Krievijas gāzes?''
Šādā veidā diskusijas turpinās joprojām, un vismaz mums šķiet, ka nebeigsies vēl pēc mēneša, ja pat šādos jautājumos tā vietā, lai nonāktu pie vienprātības, atkal atduramies tajā, ko sauc par koalīciju (citāts no Wikipedia) - Koalīcijas (militāras vai politiskas) bieži vien tiek veidotas apstākļos, kad attiecīgie indivīdi, politiskās partijas vai valstis saprot, ka nospraustos mērķus nebūs iespējams sasniegt pašu spēkiem. Līdz ar to tās parasti ir spiestas meklēt atbalstu šāda veida pagaidu kopīgās savienībās.
