"Man pagāja vismaz 10 cilvēki garām"; sāpīgs pārmetums vienaldzīgajiem

Gribas ticēt un cerēt, ka cilvēku vienaldzība pret nelaimē nonākušajiem, kritušajiem, saļimušajiem un citādi bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušajiem ir tikai mīts. Tomēr daudziem dzīves pieredze parāda, ka tas nav mīts, bet gan realitāte. Protams, neizpaliek arī līdzjūtīgie, atsaucīgie un sirsnīgie, kuri nedomājot steidz palīgā.

Ieraksts mikroblogošanas vietnē "X": "Latvieši ir fantastiski! Es nokritu uz ielas un man pagāja vismaz 10 cilvēki garām, no worries, paldies! Labi ka kaut ko vēl nenolamājās pa vidam… bija grūti piecelties, bet LV cilvēki neies palīgā haha amazing!"

Šķiet, ka konkrētajā "X" burbulī sapulcējušies tieši veiksmīgi un līdzjūtīgie, jo maz ir tādu, kas mestos lamāt un lādēt neiejūtīgus garāmgājējus. Gluži pretēji - daudziem ir pozitīva pieredze.

"Nav taisnība. Tà ir Rīga, nevis Latvija. Es pàris vasaras atpakaļ sestdienas vakarā uz Madonas apvedceļa apstàjos ar pārsistu riepu. 5 min vēlāk man jau palīdzèja 3 vīrieši no 3 dažādām mašīnàm, savstarpēji nepazīstami. Viens aizdeva "baranku" (man, nepazīstamai sievietei)"

"Reiz nokritu uz tuneļa trepēm pie Stockman, tur vienmēr ļoti slidens. Pārsitu celi, saplēsu zeķubikses, blakus stāvošie jaunieši vēl pasmējās. Taču tas man netraucē vienmēr palīdzēt piecelties nokritušam cilvēkam, un iespēju robežās palīdzēt arī notīrīt drēbes."

"man bija pretēja pieredze, jo man blakus ejošā sieviete mēģināja man palīdzēt piecelties, un burtiski uzreiz pēc manas elegantās nogāšanās apstājās busiņš, kura pasažieri mani uzstutēja kājās un jautāja, vai nevajag uz traumām aizvest."

"Pirms pāris dienām redzēju, kā paslīdēja un nokrita mazs skolēns, trīs cilvēki pieskrēja klāt un palīdzēja gan piecelties, gan iztaujāja vai viss labi un vai nevajag aizvest mājās. Nu līdz ar to dažus dundukus nevajag vispārināt par “latviešu tautu”."