"Drausmīgi! Morāls terorisms!" Daugavpils iedzīvotājiem bail iziet uz ielas; policija bezspēcīga

© Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Deinstitucionalizācijas projekta ietvaros Daugavpilī bērnus no bērnu nama pārvietoja uz ģimenes māju “Pīlādzis” Daugavpils Cietokšņa apkaimē. Projekta mērķis bija integrēt jauniešus sabiedrībā, ļaujot dzīvot lielākā brīvībā, ģimenei pietuvinātā vidē. Cēlie plāni gan izgāzās: izjūtot lielāku brīvību, nepietiekami pieskatīti un aiz gara laika pusaudži uzvedās devianti, terorizēja citus apkaimes iedzīvotājus. Atbildīgie par pusaudžiem novēloti cenšas labot projektā pieļautās kļūdas, bet nu jau pret bērniem kareivīgi noskaņotie iedzīvotāji šos jauniešus negrib ne acu galā redzēt, vēsta "Bez tabu".

2022. gada sākumā Daugavpils Cietokšņa apkaimē atklāja ģimenes māju “Pīlādzis”, kurā ieguldīti Eiropas Savienības līdzekļi. Tajā izmitināja gandrīz 20 bērnu un pusaudžu, kuri palikuši bez vecāku aprūpes. Iepriekš viņi mitinājās bērnu namā “Priedīte”. Projekts īstenots deinstitucionalizācijas ietvaros, kas nozīmē, ka bērnus atsvabina no ciešākām institūcijas (bērnu nama) važām un ļauj iejusties sabiedrībā. Bija iecerēts, ka “Pīlādzī” bērni integrēsies sabiedrībā, dzīvojot brīvākā, ģimenei pietuvinātā vidē.

Jaunieši brīvību Cietokšņa apkaimē “ieelpoja ar pilnu krūti”, stāstīja apkaimes iedzīvotāji, kuri dzīvo daudzdzīvokļu namos līdzās “Pīlādzim”.

Iedzīvotāja Elīna: "Negulētas naktis, skaļa mūzika, klaigāšana ar ne tiem pieklājīgākajiem vārdiem, demolēšana. Mājām, kuras mazāk apdzīvotas, stikli dauzīti, skrāpētas automašīnas. Arī alkoholu viņi lieto, bijuši vairāki policijas izsaukumi. Arī narkotikas te meklēja. Es arī viņiem esmu aizrādījusi naktī, bet pretī saņēmu rupjus vārdus.”

Par “Pīlādža” iemītnieku devianto uzvedību apkaimes iedzīvotāji daudzkārt ziņojuši policistiem.

Valērijs, apkaimes iedzīvotājs: "Pēc pusnakts pastāvīgi saucām policiju, kas brauca, bet no bērniem uzklausīja lamas. Šeit dzēra grādīgo, klīda apkārt piedzērušies. Sarežģīti bērni - to mēs saprotam. Cietāmies līdz noteiktam brīdim. Policija atbrauc, bet bērni viņus nolamā. Es neizturētu. Teju spļaudījās uz policistiem. Šausmas! Neko nevar viņiem izdarīt. Kliedza pretī - mēs zinām savas tiesības, sūdzēsimies bērnu tiesību aizstāvjiem!"
Dzintra: "Drausmīgi! Morāls terorisms! Neko viņiem neviens nevar izdarīt! Mūsu bērni un mazbērni nevar iziet rotaļu laukumiņā, arī pieaugušajiem bail no viņiem!"
Pat neraugoties uz to, ka “Bez Tabu” apkaimē viesojās darbdienas vidū, laiku, lai pastāstītu par “Pīlādža” iemītnieku uzvedību, izbrīvēja daudz daugavpiliešu. Visi kā viens pauda viedokli, ka pusaudži ģimenes mājā netiek pienācīgi uzraudzīti un nodarbināti aktivitātēs brīvajā laikā, tāpēc bez iepriekšējas pozitīvas pieredzes, dzīvojot brīvē, novirza enerģiju briesmiegā uzvedībā.

Valsts policijā (VP) apstiprināja iedzīvotāju sacīto, informējot, ka “Pīlādža” bērni izcēlušies ar dažādiem sabiedriskās kārtības un likuma pārkāpumiem. Audzinoša rakstura pārrunas un sodi, ko paredz Krimināllikums, ja persona sasniegusi 14 gadu vecumu, ne vienmēr uzlabojuši uzvedību, jo pusaudžu vidū ir pat recidīvs. Vislielākos spēkus policija veltījusi no “Pīlādža” noklīdušo bērnu meklēšanai. Par laimi, visi tika atrasti. Likumsargi situši pie trauksmes zvana un veikuši pārrunas ar iestādes vadību un pašvaldībā, norādīja VP Latgales reģiona pārvaldes Dienvidlatgales iecirkņa priekšnieks Vladislavs Okuņevs.

Pārbaudījumu, palīdzot integrēt bērnus sabiedrībā, nav izturējuši “Pīlādža” vadītāji - īsā laikā nomainījušies vairāki priekšnieki.

Sākotnēji ģimenes māja bija Sociālā dienesta paspārnē. Sarunā ar “Bez Tabu” tā vadītājas vietniece Rimma Vavilova noliedza, ka bērniem netika nodrošinātas brīvā laika pavadīšanas iespējas. Viņa uzsvēra, ka katram iestādes bērnam ir sava ļoti skaudra pieredze, kā dēļ uzvedība pieklibo.

Rimma Vavilova, Daugavpils Sociālā dienesta vadītājas vietniece: "Šādā aprūpē nonāk bērni, kuri netiek audžu ģimenēs, tāpat tie, kuri netiek adoptēti. Šos bērnus ģimenes neņem. “Pīlādzī” koncentrējušies bērni ar noteiktām problēmām. Katrs bērniņš ir ar savu skaudro dzīves stāstu. Katrs ir cietis no dažādām problēmām, arī no vecāku, pašu tuvāko cilvēku vardarbības. Kad pašvaldībā izveidojām šo pakalpojumu, centāmies viņiem kļūt par vecākiem, atbalsta personām. Savukārt vēlāk “Pīlādzī” jau bija cits personāls. Mēs uzskatām, ka tieši tā bija liela kļūda. Darbinieki, kuri iepriekš strādāja ar šiem bērniem bērnu namā, viņu vairs nebija “Pīlādzī”. Tāpēc bērniem atkal bija nepieciešams rast kontaktu, veidot uzticību. Līdz ar to tika zaudēts laiks, ko varēja veltīt darbam bērnu problēmu risināšanai."

Iepriekš mediji vēstījuši, ka “Pīlādzī” konstatēti vardabības pret bērniem gadījumi. Šis, kā arī Cietokšņa apkaimes iedzīvotāju kolektīvā sūdzība pašvaldības un valsts iestādēm šogad rezultējās ģimenes mājas “Pīlādzis” reorganizēšanā. Domnieki atzina, ka iepriekš pieņemtais lēmums izveidot “Pīlādzi”, nodalot to no daudzfunkcionālā sociālo pakalpojumu centra “Priedīte” (bērnu nama), esot bijusi kļūda. Bērni, kuri šajā iestādē saņēma pakalpojumu, esot bijuši pieraduši pie darbiniekiem un katram bijusi sava uzticības persona.

Bērni jau kādu laiku atkal uzturas kādreizējās mājās, bērnu nama telpās, kur saņem krīzes palīdzību. Šīs iestādes vadība norādīja, ka iepriekš “Pīlādzī” pieļautas kļūdas, kuras nu cenšas labot. Prāto, ka drīzumā bērni varētu atgriezties Cietokšņa apkaimē, jo mitināšanos tur paredz deinstitucionalizācijas projekts, kurā ieguldīti Eiropas Savienības līdzekļi.

Ieva Muižniece, daudzfunkcionālā sociālo pakalpojumu centra “Priedīte” vadītājas vietniece: Šobrīd bērni saņem Krīzes centra pakalpojumu. Tiek strādāts ar bērnu uzvedību, lai viņi varētu atgriezties atpakaļ “Pīlādzī”, to paredz deinstitucionalizācijas projekts. Šobrīd notiek darbs pie speciālistu piesaistes, pakāpeniski tiek risināti jautājumi par bērnu brīvā laika pavadīšanas iespējām. Ir būtiski atrast bērniem pareizās ārpusskolas nodarbes, kas atbilstu viņu vēlmēm un spējām."

Kļūdu labošana, lai tomēr sekmētu bērnu iedzīvošanos Cietokšņa apkaimē, iespējams, ir novēlota rīcība, jo apkaimes iedzīvotājiem izveidojies ļoti negatīvs viedoklis, viņi, maigi sakot, nepriecājas par konkrēto pusaudžu atgriešanos mikrorajonā.

Nebūšanas

Daļa sabiedrības ar neizpratni raugās uz Nacionālā teātra lēmumu iznomāt savu skatuvi septembrī gaidāmajai režisora Dmitrija Krimova pirmizrādei krievu valodā "Ārprātīgo piezīmes". Izrādi finansiāli atbalsta agrākais sankcijām pakļautā miljardiera Pjotra Avena biznesa partneris, lasāms lsm.lv.

Svarīgākais