"Tie ir mazgadīgi teroristi!"; soctīklos šausminās par nevaldāmiem skolēniem

Aizvien biežāk no skolotājiem nākas dzirdēt sūdzības par dažu skolēnu uzvedību - necieņas izrādīšana pret skolotājiem un klasesbiedriem, atklāta smēķēšana, skolas inventāra demolēšana, lamāšanās, kaušanās. Turpretī skolotājam nav praktiski nekādu iespēju ietekmēt notiekošo, jo var saņemt bargu rājienu no skolēna vecākiem, direktores un duievs vien zina vēl no kā, jo pārkāptas būs bērna tiesības.

Kādai sievietei mērs ir pilns! Viņa grib zināt praktiski pielietojamus ieteikumus, lai "teroristi" kļūtu rāmāki.

Ieraksts "X": "Būs rupjais tvīts!Lūdzu, praktiskas dabas ieteikumus, kā rīkoties ar prātā pistiem pusaudžiem un viņu vecākiem, kas klaji ignorē skolu, skolotājus, visu! Skolotājus apsaukā par “kuce”, pīpē saltus starpbrīžos, bojā skolas inventāru. Lūdzu, tiešām praktiskus ieteikumus!"

Autore turpina: "Nu jā… visi ir gangstas un “sarunāties vajag” līdz brīdim, kad tevi konfrontē ar reālo situāciju, kur bērns vienkārši sistemātiski pļūta (visās nozīmēs) virsū klases audzinātājai un citiem bērniem. Galvenā runātāja - audzinātāja- no tā visa gandrīz nervu sabrukumu dabūja."

Komentētāja praktisks padoms: "Izsauc pašvaldības policiju uz klasi. Tā ir paredzēts rīkoties, bet diemžēl skolotāji to neizmanto. Policists drīkst brīdināt, sašņorēt un visbeidzot "varoni" nogādāt atpakaļ pie vecākiem"

"Man atmiņā paliksies situācija ar dēla bijušo klases biedru, kā izrādās, kāda bijušā ministra padomnieka bērnu. Kad pēc lūguma vecāku čatā mātei parunāt ar savu bērnu par apcelšanu. Māte nevis mēģināja izprast situāciju, bet piezvanīja un sāka aurēt, ko es iedomājos."

"Šis ir iemesls manam maģistra darbam, kuru rakstīšu par emocionālo vardarbību pret pedagogiem un ne tikai no bērniem, bet arī no vecākiem. Bet pētījums tikai taps, tāpēc ar praktiskiem ieteikumiem padalīties vēl nevaru"