Lielvārdes puses iedzīvotāji ļoti satraukti – Daugava rada katastrofālas sekas

© Kaspars Krafts/F64

Lielvārdes puses iedzīvotāji ļoti satraukti – Daugava pie Kaibalas ciema, kur likteņupe izsenis uzplūdināta elektrības ražošanas vajadzībām, “apēd” īpašumus. Lai gan valsts atvēl līdzekļus erozijas seku likvidēšanai, krastu stiprināšanai, Kaibalas iedzīvotāji ilgstoši tiek apdalīti, vēsta "Bez Tabu".

Kaibalas iedzīvotāja Virma pirms daudziem gadiem iegādājās īpašumu Daugavas krastā ļoti skaistā vietā. Viņu gan ilgstoši ļoti uztrauc Daugavas pāridarījumi, no kā cieš pašas un kaimiņu īpašumi. Jaudīgie vēji savulaik elektrības ražošanai uzplūdinātās Daugavas viļņus triec pret krastu: gadu gaitā likteņupe “nograuzusi” lielas īpašumu platības, daudzi koki jau peld likteņupē, daudzi - gaida iegāšanos tajā. Virma ir satraukta par vairākiem staltiem ozoliem, kuriem draud gāšanās.

"Daugava “noēd” manu īpašumu, par kuru maksāju nodokli. Vislielākie zaudējumi ir kaimiņam. Viņš aptuveni hektāru zaudējis. Viss krasts sagāzies ūdenī!"

Kamēr vieniem bēdas, AS “Latvenergo” pelna iespaidīgu naudu, ar uzplūdinātās Daugavas ūdeņiem ražojot elektrību. Valsts uzņēmumā gan raidījumu informēja, ka “Latvenergo” maksā dabas resursu nodokli par ūdeni, kas tiek lietots elektroenerģijas ražošanai HES. Daļa nodokļa maksājuma caur valsts budžeta dotācijām tiek novirzīta krasta erozijas seku likvidēšanai, krastu stiprināšanai un zivju resursu pavairošanai, norādīja uzņēmumā. Īpašumu, kurus “ēd” Daugava, glābšanai tiek atvēlēti 700 tūkstoši eiro gadā, informēja “Latvenergo”.

Par naudas izdali cietušo īpašumu glābšanai ir atbildīga īpaša komisija ar valsts ierēdņiem un pašvaldības pārstāvošo sstruktūru pārstāvjiem tās sastāvā. Komisija uzticas Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centram (LVĢMC), kas monitorē krastus un erozijas ietekmi. Tieši LVĢMC monitoringa dati, ko iesniedz komisijai, ir izšķiroši, lemjot, kurus īpašumus glābt.

Kaibalas ciema iedzīvotāji apstiprināja, ka LVĢMC arī šajā apkaimē monitorē situāciju, bet gadiem ilgi reāla palīdzība nav bijusi. Iedzīvotāji paši, cik jaudā, cenšas saglābt īpašumus, bet šie risinājumi nav diez ko efektīvi.

Svarīgākais