Kāds vilciena pasažieris kļuvis par aculiecinieku nepamatotai agresijai. ar savu stāstu par redzēto viņš dalījies sociālajā tīklā Facebook.
Pēc piedzīvotā aculiecinieks uzdod jautājumu, kāpēc mēs tik ļoti cits citu ienīstam.
"Braucu ar pēdējo vilcienu mājās. Pārguris, savās domās. Gaidu uz perona. Atverās durvis un… kāds Dīvāna Samurajs, tiklīdz atvērušās vilciena durvis, gāž ar kāju pirmajam lejā stāvošajam pa galvu. Viens atbraucējs, otrs aizbraucējs… Nav tā, ka pa ceļam paspējuši sakašķēties. Apstulbu, ja godīgi. Kā? Kāpēc? Priekš kam? Sniedzām pirmo palīdzību, sagaidījām apsardzi, bet… braucu mājās un domāju… kāpēc mēs viens otru tik ļoti ienīstam? Cik daudz agresijas mums vienam pret otru spēj būt? (..) tiešām nesaprotu un klusībā, piedodiet, neieredzu šādus cilvēkus…"
Arī komentāros cilvēki neslēpa šoku un sašutumu par situāciju.
"Nav cilvēcības dažu - pat daudzu - smadzenēs, tas arī visam iemesls. Nav smadzeņu galvā, nav audzināšanas... Nav cilvēcības."
"Nezinu, kā tas tā ir sanācis, bet šķiet, ka lielam, nu ļoti lielam kvantumam pliko, divkājaino pērtiķu, galvai līdzīgās ķermena dalas ir tikai tāpēc, lai lietus iekšā rumpī nelītu, taču trūkst galvenā orgāna- smadzeņu. Un izskatās, ka šo cilvēkiem, it kā, līdzīgo radījumu skaits netaisās samazināties."
"Šādas aktivitātes pēdējos vilcienos ir vairākās dekādēs kaldinātas tradīcijas, kas attiecīgajai indivīdu grupai nodrošina stabilitātes sajūtu un palīdz sajust “savas saknes”. Tas ir kā rituāls ko nodod no paudzes paaudzē."
"Cilvēcība šajā gadsimtā ir kļuvusi par deficītu."
"
"
