Samaksājot ieejas maksu, dažus laikam pārņem sajūta, ka tagad nu varu konkrētajā vietā izpausties pēc sirds patikas. Vietnē "Facebook" lielu rezonansi izpelnījies kādas atpūtas vietas saimnieces sāpju un vilšanas stāsts par kādas pirmskolas audzinātāju izpratni par atpūtu.
"Es vakardien piedzīvoju tādu šoku, ka grūti vēl šodien atjēgties.
[...]
Piesakās man pirmsskolas izglītības iestādes, darbinieces uz atpūtu.
Gribētos iziet taku, līdzi ņemt groziņus, un iemalkot šampānieti, atpūsties," stāsta Ingūna.
Viešņas viņa dēvē par lēdijām un jau ar pirmajām viesošanās minūtēm viņas saimnieci izkomandē - nekādas laipnības vai elementārs "lūdzu".
"Kad galds tiek uzklāts, lēdijas gatavas doties Baskājas takas piedzīvojumā.
Tā kā pati koordinēju takas gaitu, un to, ko kuram vajag, palīdzību, pēdu vanniņas, kaut ko uzēst, vai aprunāties, esmu netālu. Un dzirdu lēdijas sasaucoties ar dažādām augstprātīgām jēlībām un sarkasmu.
Visu dzirdu, bet valdos.
Laikam lēdijas ir aizmirsušas, ka nav kādā mežā, bet ir privātā terotorijā, kurā esmu iegildījusi visu eneģiju, mīlestību un vairāk kā 10 000 eiro finanses.
"Vienā brīdī dzirdu tādu troksni, ka šķiet brūk terase. Steidzos uz to pusi.
Kad ierodos, terase ir tukša, krēsla statīvs salauzts, pats šupuļkrēsls mētājas pa zemi, blakus sasisti mākslas priekšmeti. Neviena nav, tikai pie terases, uz gaišā ādas dīvāna sēž kāds nobijies puisītis.
Jautāju:
Vai Tu biji krēslā un tev kaut kas notika?
- Nē, te bija tante...
- Vai tu man varēsi parādīt: kura tante tā bija?
- Jā (puika pieceļās no dīvāna un ved mani audzinātāju virzienā ).
Tikmēr dzirdu no kādas šīs kompānijas pārstāves: Saimniec! Vai kājas arī būs kur nomazgāt?
- Atbildu: Jā, protams! Kad lēdijas vēlēsies, atnesīšu kājām lavandas- piparmētras ūdens kāju vanniņas.
Bet mazais puisītis man klusi saka: tā tante, dzeltenajās drēbēs...
Nu mans pacietības mērs bija pilns...
Pieeju un jautāju: kura no lēdijām sēdās tajā krēslā?
Viena no bara: nu es!
- Ja Jums sanāca viņu salauzt, sasist mākslas darbus, izdemolēta pusi terases: vai Jūsu pienākums nebūtu pienākt pie kāda no saimniekiem un par to informēt? Apjautāties: kāds varētu būt risinājums?
Tikmēr kāda cita no galda kliedz:
- Kas, vai tad viņa nedrīkstēja tur sēsties?
Atbildu: drīkstēja! Bet ja izdodas to salauzt vai ir jaaizlaižās, jānosēžas pie galda un jādzer šampanietis it kā nekas nebūtu noticis?
Lēdijas, (es turpinu) Jūsu kompānija ir ienākusi privātajā teritorijā, Jūs atlaujaties zākāties, izrunāties ar sarkasmu, skaļi kritizēt un apspriest. Šī ir mana māja. Un ja Jums nav elementāras pieklājības un kultūras- vārti ir tur!!!
(Un ar roku parādīju vārtu virzienā)!
Pēc tam vēl vairākas reizes dzirdēju skaļos: Tu te nešūpojies! Ka atkal ko tiem te nesalauz!
Piebildīšu, ka 2 no viņām nesamaksāja tos nabaga 4eiro, par 3 stundu dzeršanu, kritizēšanu un ēšanu šeit, labierīcību un takas izmantošanu, kā arī radīja zaudējumus 300 eiro vērtībā...
Es tikai domāju: ko šitādas var dot bērniem?
Ko ieaudzināt, kāds piemērs būt?
Ceru, ka viņas būs pie Saeimas piketos ar prasību, lai viņām paaugstina algu!" raksta saimniece.
Cilvēki komentāros neslēpj sašutumu par šādu apmeklētāju rīcību, citi norāda, ka arī savās saimniecībās dažreiz kā viesus nākas uzņemt cilvēkus ar līdzīgu izpratni pat atpūtu un attieksmi pret svešu mantu.
