Atklāta inovatīva krāpšanas shēma; "cilvēkus tik viegli var apmuļķot"

Daudzi uzskata, ka diedelētājiem nevajag dot naudu, bet gan nopirkt pārtiku. Izrādās, ka pārtikas pirkšana it kā trūkumcietējiem, patiesībā viņiem ir labs peļņas avots, kas nevis apmierina viņa vajadzību pēc pārtikas, bet gan krietni papildina viņu maciņu.

Edijs Klaišis "Twitter" raksta: "Pa kluso Jums atklāšu vienu shēmu. Jums uz ielas pienāk cilvēks un ar žēlām suņa acīm saka: “Lūdzu palīdziet man, bet man nevajag naudu, nopērciet man lūdzu produktus.” Šāds teksts cilvēkus iežēlina. Jūs dodaties ar viņu uz veikalu un prasat, ko ta viņam nopirkt. Viņš Jums nosauc konkrētus produktus, kurus viņam vajag (eļļu, olas, sviestu, pienu utt). Jūs to visu sapērkat, jo cilvēkam taču vajag palīdzēt, ja jau prasa produktus, tātad nemelo. A realitāte ir tāda, ka šie konkrētie produkti ir kāda cilvēka pasūtījums, kurš pats uz veikalu netiek. A tas ar tām žēlajām suņa acīm ir pasūtījuma izpildītājs. Lielākoties viņu klienti ir pensionāri. Un ticiet man, šie darboņi tā nopelna vairāk nekā viens otrs sēžot ofisā."

Komentētājiem tas nav nekāds jaunums: "Jā, un Indijā, Malaizijā (biju - izkodu) tā ir shēma, kad veikalnieks pelna un % nāk “lūdzējam” un preces atgriežas veikalā. LV nekad, naudu nedodu, lai vai kā. Reizēm, gan “lūdzējs” veikalā nenāk, aizlaižās (jo vajag naudu šmigai). Reizēm to baltmaizi, kefīru, sieru apēd 2 minūtēs"

"Laba shēma. Nesen vienam lūdzējam arī sapirku pilnu grozu. Pēc 30min redzēju, kā pie veikala visus produktus piedāvā garāmgājējiem nopirkt pa lēto"

"Nebiju iedomājies, ka var šādi. Gadījās līdzīgi, manā gadījumā gan šķita, ka varētu būt ticams, jo veikala apsargs un pārdevēja viņu atpazina kā vietējo bomzi... Taču tas apsarga "nu ko tu viņam palīdzi" bišku iedeva pa nerviem - nu ja jau esmu nolēmis palīdzēt, kāda tev daļa."