Soctīklos parādījies diemžēl kārtējais stāsts, ka slimnīcā nav ļauts atvadīties no mirstoša tuvinieka.
"Draugs nomira, onkoloģija, sievu neielaida atvadīties dēļ mistiskas karantīnas, pamājuši viens otram pa logu vakarā, no rīta nomira," lasāms vietnē "Twitter".
Draugs nomira Stradiņos, onkoloģija, sievu neielaida atvadīties dēļ mistiskas karantīnas, pamājuši viens otram pa logu vakarā, no rīta nomira.
— riekstiņš (@ar_mazo_r) April 11, 2023
Labdien! Aprakstītajā gadījumā sieva var:
— Nacionālais veselības dienests (@VMNVD) April 12, 2023
� vērsties ārstniecības iestādes administrācijā rakstiska skaidrojuma saņemšanai;
� ar detalizētu situācijas aprakstu vērsties Veselības inspekcijā (@veselibasinspek), kas ir tiesīga veikt konkrētā gadījuma pārbaudi.
Egita: kad cilvēcība nomainīs absurdus lēmumus
Kovacs: Es nezinu, laikam uzliktu uz ausīm visu slimnīcu, ja mani nelaistu pie ļoti slima tuvinieka. Pasūtītu visus naher un ietu tālāk.
Jānis: Tādi laiki pienākuši. Protams, sāp. Bet tai mirklī, kad neielaiž pie smagi slimā pacienta ir savs iemesls. Uzsvars uz "smagi slima". Saprotams, ja esam sacu līdzcilvēku jau norakstījuši, un uz visiem 200% mums ir neapgāžama pārliecība, ka cilvēks tulīt nomirs- tad gan jāielaiž.
Priviliģetais: Šī Covid "karantīna" ir precīzi tas pats, kas savas ūdens pudeles ienešanas izlidošanas zonā "karantīna", pēc 9/11. Kaut kādiem, kaut vai absurdiem, ierobežojumiem ir jāpaliek, lai nevarētu sacīt, ka tās abas bija "tīra ūdens afēras".
Signe: Šis ir ārpus manas saprašanas. Dažreiz ir sajūta, ka slimnīcās cilvēciskums ir zudis, kā iestājās covid, un to vien izmanto, kā maksimāli nenoņemties ar ciemiņu būšanu uz tā rēķina.
Munise: Nesen vēl bija par šo vesels skandāls, kad rakstniekam sieva nomira un viņu nelaida atvadīties. Man ir ļoti žēl, ka mediķu vidū joprojām nav cilvēcības un nevar uztaisīt izņēmumu, izvērtējot situāciju. Tak mēs visi zinām,cik ļoti gribas vēl samīļot un atvadīties no sava cilvēka.
Starp citu, par šo pēdējās komentētājas pieminēto gadījumu Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā (RAKUS) sāka iekšējā pārbaude par ārstes rīcību, neļaujot vīram apmeklēt savu smagi slimo sievu, kas intensīvajā terapijā nomira. Vīrs pretēji lūgumiem tā arī netika ielaists. Slimnīcā notikušo sauc par nelaimīgu apstākļu sakritību, nevis vispārpieņemtu praksi.
Par šo problēmu esam rakstījušo jau iepriekš, piemēram, "Publisks fuij!"; sašutums, kāpēc slimnīcas mēdz neļaut atvadīties no mirstošiem tuviniekiem"
