Pēc vecāku šķiršanās 2004. gadā mamma Sandru ar māsu aizveda uz dzimteni – Krievijas pilsētu Iževsku. Tur Latvijas pilsone iepazinās ar savu topošo vīru, pārcēlās uz Sanktpēterburgu, kur pirms septiņiem gadiem svinētas kāzas. Divus gadus vēlāk piedzimis dēls, un nu aizvadītā gada otrā pusē nolemts pārcelties uz Sandras dzimteni – Latviju, vēsta raidījums "Bez Tabu".
Gan Sandra, gan viņas dēls ir Latvijas pilsoņi. Sievietes vīrs Ivans ir Krievijas pilsonis. Ivans vairākkārt saņēmis tā saucamo tūrisma vīzu, viena no tām piešķirta pat uz trīs gadiem. Pēdējā atļauja piešķirta Lāčplēša dienā un tai derīguma termiņš tūlīt beigsies.
Ģimene nolēmusi samaksāt 200 eiro, lai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) 10 darba dienu laikā izskatītu Ivana pietikumu uzturēšanās atļaujas saņemšanai. 10 darba dienu laikā Ivans saņēmis vēstuli, ka process aizņems krietni ilgāku laiku.
"Krievijā nodzīvoju 16 gadus, esmu saņēmusi reemigrantes statusu. Mēs ar dēlu esam Latvijas pilsoņi, vēlamies dzīvot Latvijā. Mēs esam stipra ģimene, neesam pieraduši dzīvot šķirti. Kāpēc vīram būtu jābrauc prom no Latvijas, ja vēlamies šeit dzīvot?" taujā Sandra.
PMLP pārstāve stāsta, ka uzturēšanās atļaujas pieprasītājus pārbauda arī citas valsts iestādes, tas nav vienpersonisks iestādes lēmums.
Madara Puķe, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāve, saka:
"Valsts drošības iestādes pārbauda visus pieteikumus, līdz ar to termiņš var būt ilgāks. Mēs cilvēkiem no šādām valstīm iesakām uzturēšanās atļaujai pieteikties savā mītnes zemē, tad viņi tur var gaidīt rezultātu."
Pārvaldes ieskatā šajā gadījumā nav runa par ģimenes šķiršanu, jo līdz lēmuma pieņemšanai ir salīdzinoši neliels brīdis jāgaida.
