Krāpnieki nesnauž! Kā izskatās kārtējā to izsūtītā vēstule?

Mikroblogošanas vietnē twitter publicēts ieraksts, kurā tā autors parāda, kā izskatās vēstule, kas e-pastā saņemta no krāpniekiem.

Kā redzams publicētajā attēlā, tad vēstule sūtīta it kā no Valsts policijas ģenerāldirektorāta, Latvijas valdības teritoriālā biroja. Vēstulei pievienots arī Latvijas ģerbonis. Vēstulē uzskaitīti it kā veiktie pārkāpumi.

Ņemot vērā krāpnieku aktivitāti, policija atkārtoti brīdina par krāpšanu mēģinājumiem, iedzīvotājiem izsūtot e-pasta vēstules Latvijas Valsts policijas vai Interpola vārdā. Tajās norādīts, ka pret personu ir uzsākta tiesvedība saistībā ar pornogrāfijas apriti. Esam ziņojuši, ka šie e-pasti tiek izsūtīti ar mērķi izvilināt personas datus un izkrāpt naudu. Proti, uz e-pastu atbildot, iedzīvotājam tiek nosūtīts krāpniecisks dokuments, kurā prasīts samaksāt “sodu”, lai it kā tiktu izbeigta tiesvedība. Šādām krāpnieciskām e-pasta vēstulēm ir vairākas versijas ar mazliet atšķirīgu vizuālo noformējumu.

Ticamības radīšanai noziedznieki atsaucas arī uz konkrētām Latvijas policijas un tieslietu struktūras amatpersonām. Valsts policijā ir vērsušies vairāki iedzīvotāji, kam līdzīgas vēstules izsūtītas Valsts policijas priekšnieka vārdā, tiesa gan, norādot nepareizu amatu.

Ne Valsts policija un tās amatpersonas, ne citu tiesībsargājošo iestāžu darbinieki šādas vēstules neizsūta! E-pasta viltojumu var atpazīt arī pēc izsūtītāja adreses - valsts iestādes izmanto noteiktas e-pasta adreses, piemēram - [...]@vp.gov.lv. Turklāt par krāpšanu liecina arī daudzās saturiskās, stilistiskās un gramatiskās kļūdas e-pastā. Redzams, ka teksts tulkots ar kādu automātiskās tulkošanas programmu.

Valsts policija aicina iedzīvotājus būt uzmanīgiem, neatklāt svešiniekiem personas datus un bankas kontu datus, nepārskaitīt krāpniekiem naudu, neatbildēt uz šādām vēstulēm un brīdināt par krāpnieku aktivitāti savus tuviniekus! Tāpat iesakām nevērt vaļā aizdomīgu e-pastu pielikumus un saites, jo tie var saturēt vīrusus.

NB! Krāpnieki arvien izdomā jaunus krāpšanu paņēmienus un stāstus. Tāpēc svarīgi būt modriem vienmēr un neatklāt svešiniekiem sensitīvu informāciju, kā personas datus, un it īpaši rūpīgi sargāt bankas kontu piekļuves datus - kredītkaršu numurus, CVC kodus, PIN kodus. Krāpnieki aizvien uzdarbojas ne vien e-pastos, bet arī zvana, uzdodoties par policistiem, “Google” speciālistiem, banku darbiniekiem u. c. nolūkā izvilināt datus.

Gadījumos, ja ir izkrāpta nauda, par to no sākuma jāinformē sava banka, bet pēc tam jāvēršas ar iesniegumu tuvākajā Valsts policijas iecirknī. Savukārt riska informāciju par aizdomīgām darbībām interneta vidē iespējams policijai nosūtīt mobilajā lietotnē “Mana drošība”.