Tviterī par Rīgas bedrēm: "Arguments "bet Ušakovs" nu jau sāk skanēt nenopietni"

© Emīls Desjatņikovs/F64

Ceļa seguma vecums, kvalitāte, seguma uzturēšana un mainīgie laikapstākļi, ir galvenie faktori, kas veido bedres un bojā mūsu automašīnas. Šajā sakarā Raivis vietnē "Twitter" dalās ar saviem novērijumiem.

Ivars: Proti, tavuprāt, apm trīs gadu laikā var savest kārtībā lielāko daļu Rīgas ielu? Un tas skan nopietni?

Džons: Braucu no kaimiņvalsts. Tur arī sniegs, grūti tikt galā ar tīrīšanu, bet 4 sliedes pieejamas. Kā iebrauc LV - putra un 3 sliedes. Ja tur varēja uz atļautajiem 90 braukt, tad LV jau knapi 70, un tas ar visu pretslīdēšanu un pilnpiedziņu - vairāk riskēt nevarēja.

Roberts: Man no Inčukalna uz Rīgu braucot tāda pati sajūta :D Viss ceļš līdz Berģiem ir izcils, bet tiklīdz garām depiņam un Rīgā iekšā tā sākas kratīšanās pa akām un bedrēm.

Pauls: Ušakovs atstāja mantojumā ne tikai bedres un sabrukušus tiltus, bet arī tukšu maku. Plus Rīgas ielas intensīvi ekspluatē pierīgas iedzīvotāji, bet jālabo Rīgai. No tā, ka pierīga strādā Rīgā, liela ieguvuma galvaspilsētai nav, viņu nodokļi Rīgā nepaliek.

Mārtiņš: Tagad RD par ceļiem parasti publiski apgalvo, ka pie visa vainīgas esot firmas, kas nodarbojas ar projektu (ne)realizēšanu. Piemirstot, ka pārvaldība un plānošana tomēr ir pašvaldības lauciņš. Bez iedzīvotāju uzraudzības būtu pavisam slikti, bet tur parasti ir cīņa ar sekām.

Gatis: Baidos ka ceļu un tiltu sakopšanai tagad būs vajadzīgi vēl septiņi gadi kā minimums.

Līva: Rīga ir kļuvusi par laukiem. Un to var sajust ikreiz braucot no lidostas. Tas posms ir tik prlēks, netīrs un ar sliktu ceļu. Esošās domes prioritātes ir nokaltuši koki Čaka ielā un dažas velojoslas.

Edgars: Tu vanšu tiltu apskaties bik tuvāk. Kauns bija skatities parades ierakstu, kur sarusejušā tilta apakša rēgojās. Par ceļiem un citu infrastruktūru labāk nevajag. Zobu sāpes tik sev uzdzīsi.

Nebūšanas

Kā ziņo "senvietas.lv", Rūjienas svētavots ir vietējas nozīmes dabas teritorija. Atrodas Rūjienā, Rūjas upes labajā krastā, aiz bijušā mācītājmuižas parka. Mūsdienās avotā iebūvēti betona grodi, un to izmanto kā aku. Blakus avotam krustakmens un akmens ar uzrakstu, kas ir daudz interesantāki par avotu. Vietējie iedzīvotāji krustakmeni dēvē par Vācu krustu. Šķiet, ka krustakmens neatrodas sākotnējā vietā. Pats akmens veidots kā stilizēts krusts.

Svarīgākais